Šobrīd ir populāri teikt, ka mēs dzīvojam “ļoti interesantā laikā” - tāda situācija pasaulē vēl nav bijusi. Lai nepārslogotu veselības iestādes, daudzas pasaules valstis ir noteikušas dažādus aizliegumus - lielākā daļa no tiem nopietni ierobežo cilvēku pamatbrīvības.
Ir krīze, un tas šķiet saprotami. Taču paralēli ārstu darbam, turpinās darbs arī likumdevēja gaiteņos, un pamazām sāk skanēt klusas balsis, ka krīzi iespējams izmantot arī ļaunprātīgi.
Latvijas Zemkopības ministrija ir lūgusi Eiropas Komisiju atcelt sintētisko pesticīdu lietošanas aizliegumu ekoloģiski nozīmīgās pākšaugu platībās, kā arī mazināt atsevišķas zaļināšanas prasības. Vides organizācijas uzskata, ka tā ir ļaunprātīga krīzes situācijas izmantošana.
Rīgā turpinās koku izciršana. Ne vienmēr tai ir jēgpilns pamats, bieži mēdz būt, ka sabiedrības intereses netiek ņemtas vērā.
Vairākas no nozarēm - tūrisma, viesmīlības, kultūras - šobrīd ir apstādinātas. Aizvien asāk sāk iezīmēties priviliģētākas un mazāk priviliģētas sabiedrības grupas. Tas var radīt augsni spēcīgai sociālajai spriedzei, ko var izmantot arī ļaunprātīgi.
Kā un vai “vienkāršajam cilvēkam”, aktīvistam ir iespēja ietekmēt sabiedrībā notiekošos procesus ārkārtas situācijas laikā, ja ir aizdomas par ļaunprātīgu uzvedību no to puses, kam ir lielāka vara?

Šoreiz Nezālē viesos Elgars Felcis un Andris Šuvajevs. Jautājumus uzdod Sanita Rībena, mūzikas redaktors Didzis Taurītis.