Jau kopš pagājušā gadsmita otras puses diezgan populārs ir apgalvojums, ka patērētājs var ietekmēt tirgu - "balsot ar savu maku". Vai tā tiešām ir?

Globālo sēklu tirdzniecību kontrolē vien daži lielie tirgus spēlētāji, tāpat tas ir graudu tirdzniecības un mazumtirdzniecības jomās. Vai tas ietekmē mūsu paradumus? Atbildi neredzēt faktiski ir neiespējami, ja vien esam pazīstami ar formālās loģikas pamatiem.

Strukturālā nevienlīdzība, mūsdienu verdzība - arī šie fenomeni ietekmē to, kas nonāk uz mūsu galda, cik mēs par to samaksājam, kurš par to saņem naudu un kurš nesaņem.

"Situācija ir komplicēta," sarakstē atzīst raidījuma viesis, RSU profesors Miķelis Grīviņš, "Tiem, kas gribētu mainīties, ir jāpārvar pārak daudz strukturālu ierobežojumu, kas neļauj to darīt."

Kādi ir šie ierobežojumi? Kāpēc "labos piemērus" nevaram brīvi pārcelt no viena konteksta uz citu? Vai un kā varam veicināt pārmaiņas pārtikas sistēmās? Kāda ir pētniecības loma šajā kontekstā?