Trešdien, 21. novembrī Latvijas Radio 6 – LU Radio NABA papildināja zaļās ekonomikas ievadforumu “Green Expo Riga” programmu no notikuma vietas tiešraidē pārraidot sarunas ar jomas ekspertiem, uzņēmējiem un vides aktīvistiem. Par Radio NABA programmu rūpējās zaļākie no Radio NABA raidījumiem – “Nezāle” un “Zootehnikums”.

Radio NABA sarunas tiešraidē varēja dzirdēt no plkst. 18.17 līdz 21.10. Sarunas vadīja Radio Naba raidījuma “Nezāle” vadītāja Sanita Rībena, par sarunu tēmām reflektēja un par muzikālo ietvaru rūpējās raidījuma “Zootehnikums” vadītājs Sandris Ādminis. 

Radio NABA sarunu pirmā tēma bija “Kas tas ir – pārmaiņu (“zaļā”) ekonomika?” Tajā piedalījās  Jānis Brizga (biedrība “Zaļā brīvība”, Latvijas Universitāte), Elgars Felcis (“Permakultūras biedrība”, Latvijas Universitāte), Valters Zirdziņš (Valtera restorāns) un Jānis Brinkmanis (Green Expo). Iezīmējot tēmas ietvaru, sarunas sākumā Elgars Felcis uzsvēra: “Tie, kas seko līdzi pārmaiņām ekonomikā, redz ka parādās dažādi (iepriekš nebijuši) jēdzieni, it īpaši pēdējo piecu gadu laikā. Aug apzināšanās un zinātniskie pamatojumi tam, ka konvencionālā ekonomika vairs īsti netur savus solījumus, ko ir turējusi gadu desmitiem. Notiek tāda kā taustīšanās, varbūt pat izmisīgi, kādā veidā ekonomika varētu būt atkal "sakarīga". (..) Visas idejas, kas parādās, ir balstītas tajā, kā mēs varam saglabāt visu to "komplektiņu", pie kā esam pieraduši, tikai kaut kādā citā un zaļākā veidā. Problēma ir tajā, ka “win win win win” situācijas nav.”

“Mēs visu laiku meklējam un piedāvājam risinājumus,” domu turpināja Jānis Brizga, “Aprites ekonomiku, bioekonomiku, citas. Viena no galvenajām problēmām ir tā, ka esošajai, “brūnajai ekonomikai”, ja mēs viņu tā varam saukt, uzliekam virsū dažādas citas ekonomikas. Gala rezultātā, ja es kā pētnieks skatos uz resursu plūsmu vai uz emisijām, es neredzu, kādā veidā šīs iniciatīvas ir veicinājušas resursu patēriņu samazināšanos vai emisiju samazināšanos.”

Sarunas noslēgumā visi sarunas dalībnieki nonāca pie kopsaucēja, ka, lai panāktu nozīmīgas pārmaiņas pēc būtības, sabiedrībai ir nepieciešams atteikties no dzīšanās pēc komforta paaugstināšanas, ir jābūt pieticīgākiem, sākot jau ar savām privātajām izvēlēm.

Nākamajā sarunā “Vai un kā valsts var ietekmēt to, cik “zaļa” ir Latvijas lauksaimniecība?” piedalījās divi bioloģiskās lauksamniecības eksperti - Andrejs Briedis (Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācija) un Lāsma Ozola (Ilgtspējīgas pārtikas sistēmu eksperte). Sarunas gaitā eksperti ieskicēja izaicinājumus, ar ko jāsaskaras bioloģiskajiem zemniekiem.

“Man kā biškopim kļūst aizvien grūtāk atrast bišu ganības,” atzina Andrejs Briedis, “Ar katru gadu Latvijā lauksamniecība kļūst intensīvāka. Tiek izmantoti vairāk resursi, lai iegūtu lielākas ražas. Tas nozīmē, ka arvien grūtāk ir atrast teritorijas, kuru tuvumā neizmantotu pesticīdus. Tā ir viena no tām lietām, kuru klātbūtne ir nepieļaujama bioloģiskajā lauksaimniecībā un bioloģiskajā biškopībā. Ja vēl zemniekam ir diezgan lielas kontroles iespējas, tu audzē burkānus vai kviešus un tas ir tavs lauks un tu vairāk vai mazāk kontrolē, kas uz tā nonāk, tad biškopībā tās kontroles iespējas nav tik lielas. Tu nevari pateikt bitēm: “Ziemeļaustrumu virzienā lidojiet ne tālāk par divarpus kilometriem, jo tur ir rapši iesēti un ir iespēja uzrauties uz indēm.” Bites lidos, kur viņas gribēs. Un tā ir biškopja atbildība, izvēlēties bišu novietnes tādās vietās, kur šie riski pilnībā tiek izslēgti. Pēdējo gadu laikā tas kļūst aizvien grūtāk.”

“Tas, ko valsts šobrīd nedara un arī ES valstis šobrīd nedara, “piever acis”, viņi neievēro principu “piesārņotājs maksā””, uzsvēra Lāsma Ozola, “Ja kāds grib piesārņot savu lauku, viņa dēļ es nevaru audzēt bites.”

Sarunā “Kas ir “greenwashing” jeb kā patērētāju maldināšana degradē “zaļo” biznesu?” piedalījās Jana Simanovska (Ekodizaina kompetences centrs) un Santa Zarāne (Patērētāju tiesību aizsardzības centra informēšanas un komunikāciju daļas vadītāja, Latvijas Universitāte).

“Tas (“greenwashing”) patiešām degradē “zaļo biznesu”. “Greenwashing” ir zaļmaldināšana. (..) Tas nozīmē to, ka ražotājs pasniedz savu produktu kā zaļāku nekā tas patiesībā ir. Viņš zina, ka patērētājs ilgojās pēc videi draudzīga produkta, tāpēc viņš šo produktu attiecīgi noformē – nokrāso to zaļu – burtiski, izvieto dažādus simboliņus, uzliek dažādus paziņojumus, lai radītu patērētājam iespaidu, ka, ja tu šo produktu nopirksi, tu būsi videi draudzīgs,” stāsta Jana Simanovska.

Vaicāta, vai zīmols “Zaļā karotīte” ir piemērs, eksperte atbildēja apstiprinoši, tiesa, pieļaujot, ka zīmola radītāji šādu iespaidu nerada mērķtiecīgi. Tā kā zīmola nosaukumā ietverta zaļā krāsa, cilvēki to mēdz uztvert kā videi draudzīga produkta apzīmējumu, kas neatbilst patiesībai – zīmols “Zaļā karotīte” nenozīmē, ka produkts ir bioloģiski sertificēts. Skatītāji zālē kā “greenwashing” piemēru piedāvāja arī zīmolu “Zaļā partija”.

“Greenwashing” ilgtermiņā rada vairākus būtiskus kaitējumus – tas izkropļo biznesa vidi, radot priekšrocības negodprātīgiem uzņēmējiem, rada vilšanos un neuzticību patērētājos, kā rezultātā viņi ir skeptiski pret “zaļajām idejām” kā tādām, “greenwashing” apdraud arī valsts reputāciju.

Nākamajā sarunā “Kā sistēmiski (ilgtermiņā un soli pa solim) mainīt sabiedrības paradumus?” piedalījās  Edmunds Cepurītis (Vides izglītības fonda Ekoskolu programma) un Anrijs Tukulis (Electrum Energoefektivitātes centrs).

“Tam, ka ieradumi ir jāmaina, mēs droši vien visi piekrītam, mēs šobrīd nedzīvojam uz ilgtspējīgas planētas,” atzina Edmunds Cepurītis, “Ir daži ieradumi, kurus  var izmainīt diezgan strauji. Viens piemērs ir tā pati reklāma par palmu eļļu, kas šobrīd tiek apspriesta internetā. To noskatoties, daudzi cilvēki saprata, ka palmu eļļa rada ļoti lielus postījumus lietus mežiem un nolēma vairs neiegādāties produktus, kas satur šo eļļu. (..) Pārslēgšanās no viena zīmola uz otru, kas ir ilgtspējīgs, var notikt diezgan viegli.”

Eksperti atzina, ka ir ieradumi, kuru izmainīšanai ir nepieciešams daudz ilgāks laiks. Piemēram, tas, kādi ir mūsu pārvietošanās paradumi vai elektroierīču lietošanas paradumi, prasa ilgāku laiku.

“Maciņš ir tas, kas daļēji nosaka to, kādi ir mūsu paradumi,” uzsvēra Anrijs Tukulis, “Mēs veicām pētījumu, aptaujājām mūsu klientus, jautājām, kas viņus motivēja ieviest konkrētus energoefektivitātes pasākumus. 92% aptaujāto galvenais pamudinājums bija finansiālais ietaupījums.”

Abi eksperti atzina, ka liela nozīme ir bērnu un jauniešu izglītošanai, jo abi savā darbā ir saskārušies ar daudzām situācijām, kad tieši bērni vai jaunieši ar savu iniciatīvu rada paradumu maiņu mājsaimniecībās.

Sarunā “Kā pilsētplānotāji un arhitekti var radīt cilvēkam un dabai draudzīgu pilsētvidi?” piedalījās Oto Ozols (Pilsēta cilvēkiem), Romāns Meļņiks (veloaktīvists) un Reinis Liepiņš (arhitekts).

“Ja skatās Austrumeiropas kontekstā, Rīga ir diezgan zaļa pilsēta,” atzina Reinis Liepiņš, “(..) Šobrīd globāli notiek domāšanas maiņa -  visi saprot, ka nepieciešamas izmaiņas tajā virzienā, ko varētu saukt par “life size city”.”

Sarunas gaitā, kā piemēru izmantojot Čaka ielu, eksperti uzsvēra, ka, veicot nosacīti nelielas izmaiņas uz šīs ielas – izveidojot velojoslu un iestādot kokus, īstenībā tiktu panāktas krietni ievērojamas pārmaiņas. Pa ielu, kas ir cilvēkiem draudzīgāka, koku apēnota, cilvēkiem ir daudz patīkamāk pārvietoties, kas savukārt nozīmē, ka ir daudz lielāka iespēja, ka uz šīs ielas varētu uzplaukt mazo kafejnīcu un veikalu bizness. Ja pilsēta tiek attīstīta, pilsētas ielas veidojot kā automašīnas maģistrāles un tirdzniecība tiek veicināta lielveikalos, tas nekādi neveicina cilvēkiem draudzīgas pilsētas veidošanos.

Eksperti noraidīja nereti publiski dzirdēto atrunu, ka Rīgai kā postsovjetiskai pilsētai “ir dabiski” nebūt cilvēkiem tik draudzīgai kā Berlīnei vai Kopenhāgenai, norādot, ka, piemēram, Viļņā veloinfrastruktūra ir daudz nopietnāk attīstīta.

Pēdējā sarunā “Kādi ir nišas produktu un pakalpojumu izaicinājumi un grūtības ilgtspējīgas ekonomikas kontekstā?” piedalījās Astrīde Rozīte (Slow Food Straupe) un Reinis Pļaviņš (Labietis), daloties ar saviem pieredzes stāstiem – pastāstot, kas ir ļāvis viņu pārstāvētajiem zīmoliem kļūt atpazīstamiem savās mērķa grupās. Sarunas gaitā tika secināts, ka vienlīdz svarīgs ir gan skaidrs mērķis un pozicionējums, gan labs stāsts.