Šogad festivālam “Lampa” jau desmit! 5. un 6. jūlijā Cēsīs nemainīgi kā citus gadus Latvijas Universitāte (LU) un Radio NABA uz festivālu dosies ar aizraujošām “Zinātnes kafejnīcas” sarunām “Alma Mater FM/Radio NABA” studijā. Arī citās festivāla 61 norises vietās apmeklētāji aicināti piedalīties vairāk nekā 350 diskusijās, sarunās, darbnīcās un citās aizraujošās aktivitātēs, un lielā daļā to piedalīsies arī LU pārstāvji. Ko apmeklēt un kur satikt LU asos prātus?

“Zinātnes kafejnīcas” sarunu tiešraides no Radio NABA “Alma Mater FM” studijas.

Festivāla “Lampa” norises dienās no Cēsīm Radio NABA raidīs īpašo programmu “Alma Mater FM”. “Zinātnes kafejnīcas” sarunu tiešraides no " Alma Mater FM” studijas būs skatāmas LU sociālajos tīklos Facebook, LinkedIn un Youtube, un klausāmas Radio NABA tiešajā ēterā. 

5. jūlijā jau no plkst. 12.00 raidījuma “Studentu pietura” vadītāji Elīna Krēmere,  Alens Aleksandrs Čerņa un Krista Kīna veidos īpašo reportāžu, festivāla apskatu – studijā viesosies pasākuma organizatori, vadītāji un apmeklētāji. Plānota intensīva un izteikti informatīva programma. Bet plkst. 18.00 notiks diskusija "Diena, kad pazudīs internets"/ #DigitālāsBrokastis, kuras laikā ar diskusijas vadītājiem Arti Ozoliņu un Rihardu Blesi, kā arī ar diskusijas dalībniekiem – VAS ES, 5G Techritory ekosistēmas vadītāju Neilu Kalniņu, LU Datorikas fakultātes asociētais profesoru Leo Trukšānu un LVRTC valdes priekšsēdētāju Ģirtu Ozolu – centīsimies rast atbildes uz tādiem jautājumiem kā: “kas notiktu dienā, ja pazustu internets”, “vai tam ir gatava Latvija, Eiropa un pasaule” un citiem karstas sarunas veicinošiem jautājumiem.  

Vai esat dzirdējuši, ka “Latvieši ir tautiņa pie Baltijas jūras, kas dzīvo kokos un ēd sēnes”? Minētais citāts ir interpretēts dažādos vārdu salikumos, lai gan teiciens mums visiem ir zināms un dzirdēts, diemžēl, pētot dažādus rakstītos avotus, nav izdevies noskaidrot tā izcelsmi. 6. jūlijā plkst. 11.00 diskusijā “Latvietis kokā ēd sēnes” mēģināsim noskaidrot patiesību, kur ne tikai pētīsim, kādas latvietim attiecības ar sēnēm, bet, iespējams, kāds arī padalīsies ar savu labāko sēņošanas vietu. Diskusiju vadīs folkloriste un valodniece Janīna Kursīte-Pakule, piedalīsies literatūrpētnieks, Rakstniecības un mūzikas muzeja mākslas eksperts Ingus Barovskis un sociālantropoloģe, Latvijas Mikologu biedrības valdes locekle Evita Veinberga. 

6. jūlijā plkst. 13.00 diskusijā “Vai latvietim būt kosmosā?” ar zinātniekiem – vadošo pētnieku Artūru Brēķi, pētnieku Kalvi Salmiņu un IT profesionāli, žurnāla “Zvaigžņotā debess” redkolēģijas locekli Raiti Misu – centīsimies izprast, kāds ir Latvijas ieguldījums kosmosa izpētē, kādas ir iespējas un cik daudz nezināmā vēl ir zvaigžņotajās debesīs? Diskusiju vadīs biznesa tehnoloģiju eksperts Reinis Zitmanis. 

Medijos bieži tiek runāts par pētījumiem, zinātniskiem pētījumiem. Pētījumus reizēm veic paši žurnālisti. Reizēm pasūta pie citiem. Visos gadījumos vārds “pētījums” tiek lietots kā kaut kas, kas norāda uz viedokļa pamatotību. Bet vai vienmēr “pētījums” ir pētījums, kā to saprot zinātnieki? Mēdz nebūt. Par šo (ne)atbilstību starp to, kā ir un to, kā vajadzētu būt, 6. jūlijā plkst. 15.00 aizvadīsim diskusiju “Pētījumi vai “pētījumi”? Kas un kāpēc dominē Latvijas medijos?”, kurā profesors Ivars Austers iztaujās sociālantropologu, Rīgas Stradiņa universitātes asociēto profesoru Dr. Klāvu Sedlenieku, Latvijas Televīzijas žurnālistu Gunti Bojāru un žurnālisti un producenti Paulu Gulbinsku. 

Skriet. Kāpēc? Kur? Kā? Daudziem cilvēkiem skriešana ir personības izpausmes un sevis atklāšanas veids. Bet ko par to domā zinātnieki, gan paši skrējēji un skrējienu organizētāji? 6. jūlijā plkst. 17.00 diskusijā tieši ar šādu nosaukumu “Skriet. Kāpēc? Kur? Kā?”, mēģināsim atrast nepareizības un pārspīlējumus viedokļos par skriešanu. Diskusiju vadīs profesors Ivars Austers, tajā piedalīsies Viesturs Celmiņš, Pilsētplānotājs un izpilddirektors atvērto inovāciju kustībā VEFRESH Rīgā, Aigars Nords, Rimi Riga Maratons direktors, Nords Event Communication līdzīpašnieks, un Līga Plakane, LU asociētā profesore. 

Dziesmu un deju svētki ir neatņemama latviešu identitātes priekšnosacījums daudziem, bet tikpat daudzi ir “izdzīvojuši un dzīvojuši” bez šiem svētkiem. Vai cilvēks var izaugt bez kultūras? Vai var izaugt bez Dziesmusvētkiem? Šī gada Zinātnes kafejnīcas noslēdzošā diskusija “Kā izaugt bez Dziesmusvētkiem?” notiks 6. jūlijā plkst. 19.00, kurā Linards Kalniņš ar Jāni Daugavieti iztaujās diriģentu un pedagogu Oskaru Jeski, horeogrāfi, deju pedagoģi Līgu Indriksoni, LU asociēto profesori un vadošo pētnieci Aivitu Putniņu un Pusaudžu un jauniešu psihoterapijas centra vadītāju un LU zinātnisko asistentu Nilu Saksu Konstantinovu.