Piektdien, 26. oktobrī norisinājās trešais Global media and information literacy week jauniešu forums Medijpratība algortimu ērā: jauniešu balsis, kas šogad pildīja jaunās Latvijas Universitātes dabas zinātņu akadēmiskajā centrā.

Forums, būdams UNESCO sponsorēts un koncentrējoties uz problēmu risināšanu medijos, piesaistīja globālu apmeklētāju klāstu, tāpēc tas norisinājās angļu valodā.

Sarunā ar Džej Džeju no ASV un Aminu no Marokas, kuri piedalās projektā ZAPMIL un uzstājās konferences panelī, stāstot arī par Global Student Square mājaslapu, man pastāstīja sīkāk, kā viņi redz jauniešu lomu medijos.

Roberts Nils Šteinbergs: Kāds ir projekta mērķis?

Amina: Mēs cenšamies panākt medijpratības tuvināšanu ar cilvēkiem, skaidrojot to neformālos veidos, uzdodot vienkāršus jautājumus, kā: “Kāda ir sliktākā sociālo mediju platforma, ko nekad nelietosiet?” vai, “kā reklamējat sevi medijos?” To mēs darām, lai iegūtu perspektīvu uz cilvēku mediju lietošanas paradumiem.

Roberts Nils Šteinbergs: Pirms intervijas minējāt, ka jums bija kādas smieklīgas atbildes uz šiem jautājumiem. Kādas tās bija?

Amina: Mēs uzdevām jautājumu: “Kā jūs sauktu savu telefonu un kāpēc?” un viens vīrietis atbildēja, ka to sauktu par savu dzīvesbiedreni, jo tā ir pirmā, ko redz no rīta un pēdējā, kad iet gulēt.

Džej Džejs: Jā, man no rīta bija sevi jāievieto situācijās, kur arī jautāju šos jautājumus, un viens no cilvēkiem, kuram uzdevu to pašu jautājumu, atbildēja, ka nosauktu savu telefonu par Džordžu, jo tas izklausās pēc gudra cilvēka vārda.

Roberts Nils Šteinbergs: Cits no jautājumiem, ko uzdevu, bija: “Vai esat virsrakstu ķērējs, vai rakstu lasītājs?” (paļaujaties tikai uz virsrakstiem, vai arī lasāt vairākus avotus un analizējat). Mēs centāmies arī medijpratības principu izvērtēt, ne tikai uzdot jautrus jautājumus. Mēģinājām saprast viņu tendences un spēju atšķirt patiesus rakstus no nepatiesiem.

Amina: Un šajā mirklī es sapratu, ka cilvēki izprot to, ka visu svarīgo informāciju, ko vēlas uzzināt, nevar iegūt no Facebook, Twitter, Instagram un Snapchat. Viena kundze teica, ka viņa iedziļinās un salīdzina rakstus par vienu un to pašu starp dažādām platformām un mediju aģentūrām. Tas ir iespaidīgi, jo viņa tiešam cenšas un grib iegūt informāciju, ko saņem katru dienu dažādajās mediju platformās.

Džej Džejs : Bet kopumā šis forums paver acis par dažādām problēmām, sākot ar to, cik ļoti jaunieši jūtās iesaistīti medijos un uzklausīti, līdz mākslīgajam intelektam, algoritmiem, kuri paredz cilvēku rīcību sociālajās platformās, kā tiek izdalīta informācija un interneta resursi, balstoties cilvēku meklēšanas vēsturē. Konference ir interesanta un visaptveroša un mūsu projekts ZAPMIL iesaistās tajā, piedaloties vienā no paneļiem, runājot par Global Student Square un attīstot ideju par jauniešu medijpratību. Uzklausīt cilvēku viedokļus un viņus iesaistīt ir mūsu un šī pasākuma mērķis.

Roberts Nils Šteinbergs: Kā paša ideja par ZAPMIL izveidojās?

Amina: Mums svarīgi bija dzirdēt cilvēku viedokli un attīstīt šo ideju par medijpratību, tāpēc apmeklējam šo forumu, kas norisinās katru gadu, bet tas piesaista citus cilvēkus, jo atrodas citā valstī ik gadu. Un mēs gribam lai viņu viedokļus dzird plašāks klāsts cilvēku. Šī gada sauklis mums ir: “balsis – pārmaiņu veicinātājs”

Roberts Nils Šteinbergs: Kā jūs definētu mēdijpratību?

Džej Džejs: Datoru ērā, kur informācija ir mums visapkārt, kas ir bieži nepatiesa vai neakurāta, tāpēc ir svarīgi, ka cilvēki pārliecinās un māk pārliecināties par informācijas avota uzticamību un patiesumu. Attīstīta spēja medijpratībā padara cilvēku izglītotāku. Tāpēc ir svarīgi atšķirt patiesos avotus un resursus, laikmetā, kad ir pilns ar “fake news”.

Amina: Medijpratībai ir liela ietekme uz politiku, jo, it sevišķi, kad jaunieši spēj atšķirt patieso un propagandu, tad tiek lemts objektīvi un pilsoņi var paļauties uz savu izvēli. Un arī ir svarīgi izvērtēt reklāmas, kā patērētājam, lai būtu veselīgāks dzīvesveids, balstīts faktos, ne intuitīvā klikšķināšanā.

Roberts Nils Šteinbergs: Arī svarīgi, spējot orientēties medijos, ir spēja savu viedokli un stāstījumu paust, nevis paļauties, ka kāds cits to teiks. It sevišķi tādiem kā es, kuri nāk no dienvidu puslodes, ir svarīgi spēt savu balsi, savu viedokli un stāstu paust tā, lai to sadzird.

Džej Džejs: Konferences sākumā mums prasīja, cik uzklausīti mēs jūtamies, cik reprezentēti esam medijos un no valdības puses.

Amina: Un mēs kā jaunieši arī vēlamies būt sadzirdēti, tāpēc liekot savas balsis vietās, kur mums ir tiesības un brīvība to darīt, mēs panākam, ka mūs sadzird. Sociālie mediji, jūsu radio raidījums, blogi ir nozīmīgi līdzekļi, kur varam izpausties, paust savu viedokli lēmējvarām, ja neesam apmierināti, pat ja nav vēlēšanu tiesību vēl kādam. 

Džej Džejs: Politiskā jauniešu iesaiste politikā ir liela problēma ASV, kur vecumā no 18 – 29 tikai 16% balso kongresa vēlēšanās. Tas nozīmē, ka likumdevēji nereprezentē savu tautu un tieši jauniešus atbilstoši. Tāpēc projekti kā ZAPMIL un šī konference ir ļoti nozīmīga, jo uzsvars ir uz jauniešu balsīm.

Roberts Nils Šteinbergs: Vai ir vēl kas piebilstams?

Amina: Jā, vēlējos vēl piebilst, ka ir svarīgi domāt, pirms klikšķinām.