Jāmāk laikus atpazīt kritisku situāciju: Latvijas Universitātes Prorektors eksakto, dzīvības un medicīnas zinātņu jomā Valdis Segliņš stāsta par topošo Civilās un vides aizsardzības kursu Latvijas Universitātē.

2017. gada 20. decembrī stājās spēkā Ministru kabineta noteikumi, kuri paredz augstākā līmeņa studiju mācību procesā ieviest Civilās un vides aizsardzības kursu. Šie noteikumi ir saistoši visām Latvijas augstākās izglītības iestādēm, un obligāti tas ieviešams līdz 2019. gada 1. janvārim. Lai gan vairumam studentu šāds kurss jau ir studiju saturā, viedokļi par tā nepieciešamību dalās. Lai gūtu skaidrību par jaunā kursa saturu un tā reālo vajadzību augstskolās, Radio NABA raidījums “Studentu Pietura” uz sarunu aicināja Valdi Segliņu, Latvijas Universitātes Prorektoru eksakto, dzīvības un medicīnas zinātņu jomā.

“Pasaule ļoti strauji mainās. Mums ir jābūt pārliecinātiem, ka jaunieši ārkārtas situācijās zinās, kā rīkoties,” ir pārliecināts Valdis Segliņš, kurš uzskata, ka šāda kursa ieviešana augstskolās jauniešiem varētu sniegt informāciju, kas vajadzīga, lai jaunietis droši un pārliecinoši spētu izdzīvot arī neordinārās situācijās. Balstoties uz prorektora sniegto informāciju, šādi kursi veiksmīgi tiek īstenoti citās Eiropas Savienības valstīs, piemēram, Lielbritānijā, Vācijā un Francijā, turklāt tie nereti ir vienoti standarti, kas jāzina ikvienam.

V. Segliņš arī piebilst, ka ir krietns daudzums ar zināšanām, kuras tradicionāli augstskolā apskatītas netiek, pieņemot, ka šīs zināšanas dzīves laikā jaunietis apgūs pats. Ir daļa kursu, kur nevar paļauties uz to, ka jaunieši paši apgūst nepieciešamās zināšanas, un viena no tām – civilā aizsardzība. Tas ir iemesls, kādēļ pieņemts, ka šis augstskolas mācību priekšmets jāievieš kā obligāts.

“Ir svarīgi būt gataviem. Valstī ir likumā noteikta struktūra, kā rīkoties konkrētā krīzes situācijā, kas par ko atbild un kādā kārtībā. Šādas situācijas ir reglamentētas, tā nav brīva cilvēka izvēle, ja viņš vēlas izdzīvot,” skaidro Segliņš, kurš vēlreiz uzsver, ka it īpaši būtiski ir laikus atpazīt kritisku situāciju un izprast nākamos rīcības soļos, jo “par bezpalīdzību lielāku nelaimju nav”.

Tomēr uzskati par šāda kursa nepieciešamību ir galēji pretēji. Vaicājot prorektora komentāru par to, kādēļ viedokļi studentu un sabiedrības vidū ir tik nevienlīdzīgi, viņš atgādina, ka tie ir MK pieņemti noteikumi, nevis kaut kas, ko izdomājušas augstskolas. Augstskolas ir tās, kuras tikai nosaka procesiju, kā šāds kurss tiks integrēts studentu ikdienā.

“Pasaule ir mainījusies, tā nav kļuvusi drošāka. Un domāt, ka mūs nekas neskars, ir naivi,” ir pārliecināts V.Segliņš. Papildinot savu sakāmo, viņš aicina šādu kursu neignorēt un apgūt nepieciešamās zināšanas, kas ikdienā un sadzīvē var noderēt. Taujājot par to, vai šis Civilās un vides aizsardzības kurss izkonkurēs kādu studiju procesā esošu kursu, V. Segliņš to sauc par pārpratumu - tiks mainīts citu kursu apguves ilgums, kā arī kredītpunktu skaits, tomēr pašreizējā mācību programma no tā necietīs un apgūstamie kursi no lekciju saraksta nepazudīs.

Civilās un vides aizsardzības kurss jau šobrīd pakāpeniski tiek ieviests augstskolu mācību programmās. Plānots, ka šis kurss būs pieejams visu gadu, un to būs iespējams apgūt sev ērtā laikā, ļaujot studentam izvēlēties lekcijas laiku, kurā to apgūt, valodu, kā arī kursa norises vietu.