Mūsu smadzenes ir kā procesors, kas intensīvi strādā pat naktī. Īpaši aktīvi smadzeņu darbība tiek noslogota studentiem, kuri nododas ne tikai studijām un jaunu zināšanu apguvei, bet arī kārtīgām ballītēm nedēļas nogalēs. Nogurums, grūtības koncentrēties, fokusa un motivācijas trūkums – tās ir tikai dažas no sajūtām, kas piemeklē ikkatru studentu, un nereti tiek meklēti risinājumi šo sajūtu nomākšanai.

Viena no mūsdienās plaši izplatītām metodēm smadzeņu darbības uzlabošanai ir galvas smadzeņu darbību uzlabojošu līdzekļu jeb nootropu lietošana, kas Latvijā kļūst aizvien populārāka. Ginkobiloba, piracetāms - pat kafija! - ir pieskaitāmi pie nootropajām vielām, kas pozitīvi ietekmē atmiņu, garīgās, mācīšanās spējas un organisma izturību pret agresīviem faktoriem, tomēr viedoklis par to, vai šādus līdzekļus var droši lietot, ir neviennozīmīgs. Lai gūtu lielāku ieskatu tajā, kas īsti ir nootropi, kā tie strādā un cik veselīgi vai neveselīgi tie ir, uz diskusiju aicinājām Latvijas Universitātes (LU) Bioloģijas fakultātes studentu un uzņēmēju Mārtiņu Balodi, kā arī LU Medicīnas fakultātes 5.kursa studentu Reini Jansonu.

Vispirms jāuzsver, ka ka vairumam cilvēku ir maldīgi uzskati, ka nootropi ir brīnumainas tabletes, kas dubulto vai pat trīskāršo prāta spējas – to apstiprina Reinis Jansons, kurš atzīst, ka nootropu termins ir ļoti plašs un ietver sevī ikdienā visiem zināmus produktus, piemēram, kafiju.

“Aptuveni 20% no cilvēkiem, ko esam aptaujājuši, zina, kas ir nootropas vielas. Liela daļa zina, ka ir līdzekļi, kuri uzlabo prāta spējas, tomēr neasociē tos ar šo vārdu,” skaidro Mārtiņš Balodis, kurš pats savā uzņēmumā “BrainBerry” ražo veselīgus našķus, kuri potenciāli var uzlabot smadzeņu darbību dažādos tās aspektos. Students ir pārliecināts – ja tiktu paplašināts un vairāk izskaidrots nootropa jēdziens, tad atbildes par to, cik daudzi zina un cik daudzi lieto šīs vielas, būtu citādas.

Lai gan Latvijā interese par šīm vielām parādījusies salīdzinoši nesen, abi puiši zina stāstīt, ka valstīs, kurās atrodas pasaules labākās universitātes, šādas vielas lieto teju 20% studentu. “Redzot to, cik bieži tiek atjaunoti kafijas aparāti mūsu universitātē, šīs vielas pilnīgi noteikti lieto arī Latvijā”, ir pārliecināts Mārtiņš, kurš atzīst, ka kopumā statistika par Latviju šobrīd ir visai skopa. Arī Reinis ir novērojis nootropu uzplaukumu tieši pēdējo gadu laikā, jo, kad mācījies vidusskolā, par šīm lietām neviens nerunāja, tomēr viņa pēcgaitnieki vidusskolā šādas vielas izmanto aizvien biežāk.

Taujāti par to, kas tad īsti ir nootropās vielas un kā tās strādā, studenti skaidro, ka nootropu definīcija ir ļoti plaša, un tajā ietilpst plašs spektrs ar dažādiem līdzekļiem, kur katram ir savs mehānisms. Tieši plašais skaidrojums un izplūdusī definīcija ir viena no problēmām, kāpēc studenti lieto nevis nootropus, bet, pašam nezinot, arī sintētiskas vielas.

“Mūsdienās jaunieši vēlas pārspēt citus, līdz ar to, meklē dažādus līdzekļus, kā to paveikt. Šķiet, ka problēma ir tajā, ka meklējot nootropus, studenti uzduras stimulantiem, “ bilst Reinis, piemetinot, ka viens no lietotākajiem līdzekļiem ir ritalīns, kas ir spēcīgs stimulants, nevis nootrops. Viņš arī skaidro, ka, piemēram, ne nootropiem, ne sintētiskiem stimulantiem nav skaidri darbības principi, savukārt tā efekti var būt ļoti dažādi – sākot no fokusa uzlabošanas, beidzot ar nomierinošu efektu.

Lai gan starp nootropiem un t.s. “smart drugs” jeb gudrajām narkotikām ir visai smalka robeža, puiši saka, ka gudrajām narkotikām nereti mēdz būt dažādi blakusefekti, piemēram, ādas lobīšanās, turklāt tie izraisa atkarību. Reinis ir pārliecināts, ka, ja tiek lietoti tādi preparāti kā aderāls un modafinels, tad varētu domāt arī par to, vai tā jau netiek klasificēta kā narkotiku lietošana.

Mārtiņš atbalsta nootropu lietošanu un uzskata, ka tas nav akadēmiskā godīguma vai ētikas principu pārkāpums – šādi noteikumi nevienā augstskolā nav uzrakstīti, tādēļ nootorpu lietošana ir uz katra pašas sirdsapziņas. Viņš gan paskaidro, ka, viņaprāt, labai smadzeņu darbībai un labākai sevis funkcionēšanai pašā pamatā ir labs miegs, fiziskas aktivitātes un sabalansēts uzturs, kā arī pietiekama atpūta. Tāpēc – pirms meklēt nootropu palīdzību garīgo spēju uzlabošanai, Mārtiņš studentiem iesaka sākt ar pašu pamatvajadzību pamierināšanu. 

Mārtiņa argumentam oponē Reinis, kurš skaidro, ka visam ir savas indikācijas un kotraindikācijas – ir jābūt pamatojumam, kāpēc šīs vielas tiek lietotas. “Vai veselam cilvēkam ir jācenšas uzlabot savas spējas vēl vairāk un vai tas vispār ir iespējams? Varbūt vaina ir pašā izglītības sistēmā, jo, līdz ar tehnoloģijām, mainās arī tā – varbūt risinājums jāmeklē tur,” ir pārliecināts Reinis.