Kad 1961. gadā Indonēzijā tika aizliegta rietumu populārā mūzika, prezidents Sukarno aicināja tautu vairāk pievērsties dzimtenes tradīcijām un veidot pašiem savus jaunos žanrus. Ar valdības atbalstu pie šī projekta uzsāka strādāt komponists, diriģents, horeogrāfs Gugum Gumbira Tirasondjaja ar savu Jugala orķestri un 1974. gadā tika prezentēts jauns deju mūzikas žanrs - džaipongan (jaipongan), kam pavadījumu spēlē gongu ansamblis, perkusijas, kā arī ksilofons, rebabs un citi instrumenti.

Līdzīgi kā Padomju Savienības estrādes mūziku, džaipongan finansiāli atbalstīja un tā tematisko saturu uzraudzīja valsts intitūcijas. Lai arī tā skanējumā nav ne miņas no rietumu pop/rock dekadences, par psihedēlijas iztrūkumu sūdzēties nevar. Valdības atbalsta dēļ šis žanrs ātri ieguva plašu atpazīstamību, bet laika gaitā līdz ar pārmaiņām valstī džaipongan tēmas sāka aizskart neatļautas politiskas, ekonomiskas un sadzīviskas tēmas. Šāds pavērsiens neapmierināja pastāvošo režīmu, taču džaipongan milzu popularitātes dēļ to aizliegt vairs nebija iespējams. Žanrs joprojām ir saglabājis stabilu vietu Indonēzijas mūzikā, bet diemžēl ievērojama tā daļa ir degradējusies līdz daļēja vai pilnīga elektroniskā pavadījuma izmantojumam, kura mākslinieciskā kvalitāte ļoti apbēdina.

Pārraidē skanēs labākie paraugi no oriģinālā džaipongan ziedu laiku ierakstiem. 

Programmā:

1. Idjah Hadidjah - Daun Pulus Keser Bojong
2. Euis Komariah & Jugala Orchestra - Sinden beken
3. Dedeh Winingsih - Trijata
4. Uun Budiman & Jugala Orchestra - Kulu-Kulu Sadunya
5. Yayah Ratnasari - Banbung Hideung
6. Yoyoh Supriatin, Dudeh Diwangsih & Karawang Group - Ngalajur Napsu
 7. Idjah Hadidjah - Mahoni