Komponists Imants Kalniņš, kura mūzika jau dzīvoja savu dzīvi kopš sešdesmitajiem gadiem, pašam autoram piedalīšanos izbeidzot ar tās nodošanu izpildītājiem, kopš savas sešdesmito un astoņdesmito gadu mijas rokgrupas 2XBBM acīmredzot bija noilgojies pats atkal kāpt uz skatuves, lai spēlētu, un 1985.gadā viņš nodibināja grupu Turaidas Roze.

Kalniņa dziesmas dažādos izpildījumos jau bija ļoti populāras – vienu plati Dzeguzes Balss (1979) ierakstīja grupa Menuets, kas arī daudz koncertēja, viņu izpildījumā vairākas dziesmas skanēja arī animācijas filmās. Grupas Zvaigznīte kopā ar aktieriem ieskaņotās dziesmas 1967.gada filmai Četri Balti Krekli pat par spīti tam, ka ne filma tika rādīta, ne mūzika oficiāli publicēta, arī kaut kur klejoja. Kalniņš, kura mūzikā vienmēr svarīga bija katra instrumenta loma skanējumā, kā basistu pieicināja Edmundu Pumpuru no Salves un Albertu Bartaševicu no Menueta, kurš, tāpat kā pats autors, arī dziedāja, galveno vokālu lomas atvēlot divām dāmām - Indrai Karlsonei no grupas Akcents un Mārītei Veisbergai, bet bungas bija elektroniskas, kas tiem laikiem bija novatorisms. Šī sastāva ieraksti līdz šim joprojām nav tikuši izdoti, un melomāniem jāiztiek ar mēģinājumu vai koncertu ierakstiem.

Abām sākotnējām dziedātājām aizejot, par Turaidas Rozes solistiem kļuva Olga Rajecka un Uģis Roze, kuri jau bija pazīstami ar darbību citās grupās, pievienojās arī ģitāras virtuozs Aivars Gudrais, kurš jau spēlēja Zodiakā un Sīpolos, kuru skanējumā arī būtiska ir viņa prasme likt ģitārai dziedāt. Nu jau bija arī dzīvās bungas, kuras spēleja Juris Helvigs. Šajā sastāvā grupa 1986.-88. gados ierakstījusi daudz dziesmu, daļa no kurām apkopotas šajā izlasē, kas iznāca tikai 2010.gadā.

Olga Rajecka: “Es domāju, ka man Imanta mūzika sirdij tik tuva, jo patīk tikai tas, kas ir grūts – tur ir 150 tēmu dziesmā, kuras jāiemācās. Viņam visa mūzika ir uzbūvēta tā, ka balss ir viens no instrumentiem. Ja ir otrā balss, tā jau ir cits instruments, kas – tāpat kā ģitāra, bass un taustiņi – katrs dara savu darbu. Citreiz ir tā, ka pilnīgi citā tonalitātē vienā dziesmā jānonāk. Tas ir fenomens, ar to es cīnos un mācos, jo esmu tikai Mediņa Mūzikas skolā divus kursus beigusi, kad man bija 20–21 gads, – es nevarēju skolu beigt, jo nebija laika. Bija Eolika, un man viss bija jāapgūst pašmācības ceļā.”

Radio NABA studijā viesojās Uģis Roze, kurš šopavasar svin apaļu jubileju, bet vismaz daļa tai veltīto koncertu ārkārtas situācijas dēļ atcelti. Skan fragmenti arī no sarunām ar Uģi un Olgu Rajecku 2010. un 2015.gados. Vispopulārākās šī perioda dziesmas Svētku Diena un Apvij Rokas visiem zināmas no galvas, tāpēc raidījumā iztikām bez tām.