"Kamandantstunda mūža garumā" - par laimi, mēs līdz tām realitātē vēl neesam nonākuši pat diennakts tumšajās stundas, kā tas jau tagad ir noticis citās Eiropas valstis, bet ieilgušie ierobežojumi mums tomēr liek aizdomāties, kā gan būtu, ja viss šis tā arī līdz galam nekad neizbeigtos, Covid 19 jaunu mutāciju veidā atrodot iespējas piečakarēt visu joprojām attīstības stadijā esošo vakcinēšanas un ārstēsanas sistēmu. Daudzi savus pavasarī paredzētos koncertus pārcēla uz rudeni, tagad - jau uz pavasari, jo tie joprojām nebija iespējami tādā veidā, kā iecerēti, lielie festivāli no šis vasaras ir optimistiski pārcelti uz nākamo, bet kas tad būs, mēs neviens vēl nezinam. "Komandantstunda" ir ievadgabals no Andžona jeb Andris Indāns īslaicigās grupas jeb projekta "Pasažieru Vilciens" vienīgā ieraksta Tornī 1996.gadā. Ja runājam par Latvijā pazīstamu zīmolu nosaukumu izmantošanu grupu nosaukumos, tad Andžonim joprojām ir "Latvijas Gāze". Nosaukums "Pasažieru vilciens", kā grupas ģitārists Rinalds stāsta raidījumā, esot viņam ienācis prātā, kad tajos laikos vērojis garām braucošo vilcienu ar šādu uzrakstu. Grupa "Kartāga" bija beigusies vai paņēmusi pauzi un Andrim bija dziesmas, ko gribējās realizēt, ko viņš paveica kopā ar Torņa cilvēkiem, kuri turpat pie rokas bija un varēja veltīt kādu brītiņu šim ierakstam. Bez basista Ulda Kaira no Kartāgas šeit ir arī Edgars Šubrovskis pāris gabalos, otrs raidījuma viesis (pirmais ir
Andris) Rinalds Zelmenis spēlēja grupās Sarkanais Oktobris un Skumju Akmeņi, taustiņus lielākoties spēlē
Mārtiņš Korsietis (Sarkanais Oktobris, Ēnu Kabinets, Sirke, Plastalīns u.c.), bez Ļeļ bungmašīnas ritma dzirdamas arī Māra Čistova jeb Šakāļa dzīvās perkusijas.
Jānis Daugavietis šo ierakstu digitalizējis nesen, un pirmajos četros gabalos uz lentes esot bijis saglabājies tikai viens kanāls, jo laiks ir jau pagajis un dažai lentei pieci gadu desmiti neskādē, bet dažai, visticamākais, nabadzības apstākļos atkārtoti lietotai, kaut kam vairs nevajadzīgam rakstot pa virsu, tas, protams, var notikt arī pēc ceturtdaļgadsimta. Tāpēc skaņa ir tāda, kāda tā ir, tomēr šis ir vēl viens svarīgs audiodokuments tām lietām, kas deviņdesmitajos gados notika Alises ielas ūdenstornī, kura likteņa jautājums atkal ir aktalizējies, jo pēc tornistu aiziešanas tas netiek izmantots, kaut izskanējušas arī idejas par Latvijas roka undeground muzeja izveidošanu šajā tam ļoti piemērotajā vietā.

"Un nāsī tavējā / Iedrāžas vilciens / Lai atgrieztos / Savā smadzeņu depo" (cerams, ka saklausīju pareizi).