Raimonda Paula trio instrumentālā džeza ierakstu albums "The Lost Latvian Radio Studio Sessions 1965/1966. Jazz Suites: Iespaidi/Dienvidu Akvareļi/Kalnu Skices" , kas līdz šim vēl nekad nav izdots, bet tikai tagad šie ieskaņojumi atrasti Latvijas Radio arhīva lentēs, restaurēti un izdoti vinila platē džeza mūzikas apgādā Jersika Records, kuras dibinātājs Mareks Ameriks kopā ar Paulu piedalās sarunā. Arī pats Pauls domājis, ka šie ieraksti ir sen pazuduši, un šķiet dīvaini, ka pa visām šīm desmitgadēm neviens noputējušajos lenšu plauktos nav atradis līdz šim neizdotus valsts populārākā komponista pirmos ieskaņojumus, kas piecdesmit piecus gadus vecajās lentēs saglabājušies tik dzidri un kvalitatīvi, it kā būtu tapuši mūsdienās, un nekāda digitāla iejaukšanās, tos restaurējot, nav bijusi nepieciešama - plate iespiesta no lentes.

Mūzika raidījumā tiek atskaņota no svaigi iespiestās melnās plates - tie lielākoties ir īsi skaņdarbi, kuru nosaukumu izdomāšana reizēm bijusi grūtāka nekā sacerēšana un ieskaņošana, tāpēc viņam īsti nav skaidrojuma, kāpēc konkrēto skaņdarbu sauc "Džungļu Taka", "Skumjā Dziesma" vai "Deja".
Tikko atguvies no savas 85 gadu jubilejas, kad rauts un visām pusēm, Maestro atraisās un stāsta gan par restorānu laikiem sešdesmitajos gados, kad pianistam naudiņa krājusies klavierēs, bet vijolnieks staigājis pa zāli ar atvērtu kabatu un visi bēruši tur, gan par mūzikas instrumentu izgatavošanu no cilvēku kauliem, gan to laiku skaņu inženieru neizpratni, kāpēc ierakstos vairāk jāizceļ bass. Atklājas daudz līdz šim nedzirdētu lietu - Maestro atceras, ka ilgi savas samuldēšanās dēļ bijis starp tiem, kam nav ļauts izbraukt no PSRS uz ārzemēm, ja neskaita dažus ceļojumus kā pavadošā sastāva pianistam ar koriem. Tikai vēlāk, septiņdesmitajos gados kļūstot par vissvainības mēroga zvaigzni, visi šie ierobežojumi esot atcelti. Pauls piekrīt, ka reizēm pēc instrumentālā pavadījuma ieskaņošanas, kas pats par sevi izdevies labs, dziedātāji vēlāk visu sapurgājuši. Šī iemesla dēļ komponists ir neizpratnē, kāpēc mūsdienās ir salīdznoši maz instrumentālās mūzikas. Līdz šim visvecākais ieraksts, kas apskatīts raidījumā "Zibens Pa Dibenu", bija grupas "Zvaigznīte" ierakstītais skaņu celiņš no 1967.gada filmas "Elpojiet dziļi" ar Imanta Kalniņa dziesmām, bet Mārtiņa Krastiņa aizsāktā seno ierakstu arhīva apzināšana, pētīšana un restaurēšana turpinās, lai drīzumā mēs varētu sagaidīt arī citus līdz šim nedzirdētos latviešu mūzikas ierakstos.