Dueta "Čipsis un Dullais" 2012.gada albums "P.S. es Tevi mīlu!".

Studijā Ģirts Strumpmanis un Mārtiņš Ābols.

Varbūt viss sākās jau agrāk, bet reiz, kad ar grupu Soundarcade bijām Florencē Itālijā, Mārtiņš, kad bijām krietni stiprinājušies ar caurspīdīgiem dzērieniem, mūsu naktsmītnes istabiņā paņēma ģitāru un sāka dziedāt visādas smieklīgas dziesmiņas par rasu un asarām, ko paņemt plaukstā Selindžera rudzu laukā un saukt par dāvanu. Meiteni skumīgo, kuru nevar iepriecināt bez šerbeta un pomelo. Protams, ka no tik nopietnas rokgrupas kā Soundarcade dalībnieka mutes tās izklausījās smieklīgas, un spriedām, ka tur varētu sanākt labu labais šlāgeris, ko varētu spēlēt pat Latvijas Radio 2, bet gan jau, ka tas nekad nenotiks. Bet gāja laiks, atgriežoties Latvijā, Mārtiņš - esošais Soundarcade solists, satika bijušo Soundarcade solistu, un abi kopā ierakstīja veselu albumu ar šādām dziesmiņām, kas kļuva nereāli populāras - dueta koncerti bija pārbāzti, pieprasījums izklaides vietās (īpaši nu jau mirušajos Vecrīgas Krogā Aptieka un I Love You) pēc šī dueta auga un pat sastāvs dažkārt tika papildināts ar bekvokālistēm, kas daiļi dziedāja "signāls, klusums, signāls, klusums" un instrumentālistiem. Tā lieta aizgāja un iet jau kuro gadu. Jaunu popularitātes vilni duetam deva arī viņu dziesmas izmantošana Alises Zariņas filmā "Blakus". Tā gadās. Nu jau tā ir klasika. A par ko gan ne?