Raidījumā "Zibens Pa Dibenu" līdz šim jau apskatīti grupas Inokentijs Mārpls pirmie divi albumi "Ķeras Pie Sirds" un "Spēks no tētiem", arī agrīno ierakstu apkopojums "Āmuris un Sirpis".

Bet pēc šī - "Kauliņi Ir Mesti" - vairākkārtējas noklausīšanās sapratu, ka tas ir iekļaujams šajā visu laiku nozīmīgāko latviešu albumu apskatā, negaidot, kad būs izturējis laika pārbaudi, jo...

Pirmkārt, tas ļoti labi turas kopā kā albums gan skanējuma ziņā, gan arī tematiski dziesmas veido vienotu stāstu. Cilvēku mirstība, uzkundzēšanās ne vien savstarpēji, bet arī sevis pasludināšana par vissvarīgākajiem Zemeslodes iedzīvotājiem, citus sev pakļaujot, kas ved arvien tuvāk planētas bojāejai - Dambis pieļauj, ka mēs esam šeit ieceļojuši no citurienes, nevis radušies uz vietas.

Otrkārt, tas ir pēdējais sveiciens no basģitārista Skripa šīs zemes valodā ne vien ar basiem un piedziedājumiem. bet arī zīmējumiem, kas izmantoti albuma noformējumā, atklājot vēl vienu - līdz šim nezināmu - viņa talanta šķautni. Treškārt, protams, pandēmijas piespiestā dzīvošana nošķirtībā katram savās mājās kā uz vientuļas salas liek pieķerties kaut kam, ko esi atradis un iemīļojis, ar zobiem un nagiem, jo tu nezini, kad atkal ieraudzīsi kādu buru tālumā, par kuru tajā brīdī vēl nezini, vai tā pietuvosies un piestās tavā ostā, vai atkal attālināsies.

Ceturtkārt, koncertu neesamība - ja tagad būtu iespēja to pašu Inokentiju Mārplu doties klausīties klātienē vai ik nedēļu, nez vai tādu plastmasas ripuli ar ierakstu būtu jāklausās tik daudz, lai iegūtu ikdienas funkcionēšanai nepieciešamo Inokentija Mārpla devu.

Piektkārt, arī pats albuma nosaukums uzsver, ka tieši tagad iesaistīšanās spēlē ir nepārprotami sākusies. To mēs vēl nezinām, vai šī spēle, kas tikai sākusies, būs vēl ilga, vai šī spēle ir tikai īss galarezultāts, un viss pārējais ir ilga gatavošanās.

Studijas viesis - Raimonds Lagimovs - Dambis.