Kopā ar Matīsu Čudaru runāsim par viņa trio pagājušajā gadā iznākušo albumu "Take Your Time".

Pašlaik Matīss ir noķerams Latvijā, jo pēdējā laikā pārsvarā uzturas Ņujorkā. Šajā Latvijas apmeklējuma laikā, pirms doties atpakaļ pāri Lielajam okeānam, lai tur turpinātu savas aktivitātes kā mācībspēks vairākās skolās, Matīss ir sniedzis koncertus ar sava iedvesmotāja - piecdesmito un sešdesmito gadu džeza ģitārista - Vesa Montgomerija mūzikas programmu.

Pagājušajā naktī, gatavojoties raidījumam, uzliku paklausīties ne vien "Take Your Time", bet arī vienu Montgomerija 1965. gada koncertu. Tur ģitārists spēlē elektrisko ģitāru, un kopā ar viņu - pianists, kontrabasists un bundzinieks. Klausoties detalizēti dzirdu katru instrumentu un arī redzu cilvēkus, kas tos spēlē. Brīžiem Montgomerijs iepauzē un skan tikai pārējie instrumenti, bet kādā brīdī es dzirdu, ka Montgomerija ģitāru, viņam pašam esot kadrā tuvplānā, papildina vēl otra elektriskā ģitāra, kuras spēlētāju nerāda, bet stilistiski skan saskanīgi un izbaudu šo divu ģitāru saspēli, nospriežot, ka varbūt Montgomerijs ierakstījis vienu ģitārpartiju jau iepriekš, un tagad piespēlē klāt otru, bet pag - tas taču ir 1965. gads, un šī ir dzīvā uzstāšanās, turklāt tolaik tā vēl nebija pierasts darīt un tehniski arī neko nesamplēja, necilpoja, tāpat kā nekādu pedāļu pie Vesa kājām nav, un ģitāra skan kā ģitāra, bet no kurienes tā otra? Kādu brīdi turpinu izbaudīt šo lielisko saspēli, un tad pēkšņi iedomājos - pag, es taču klausos no datora, kur man Montgomerijs redzams melnbaltajā video acu priekšā spēlējam youtube, un.... Vai tikai man neskan vēl kaut kas? Paskatos - jā, nejauši ir ieslēdzies arī bandcamp un no turienes paralēli skanējuši Matīsa Čudara trio albuma pirmie divi skaņdarbi. Diemžēl nevarēšu otrreiz to atkārtot, jo tā notrāpīt, ka šie 1965. un 2023. gada ieraksti tik lieliski samiksējas un papildina viens otru, ka tu tos noturi par vienu skaņdarbu, vairs neizdosies, bet varbūt tas liecina par to, cik ļoti Matīss ir iedziļinājies Montgomerija ģitārspēlē? Nu, kaut kāda pilnīga maģija te sanāk! Dzīvo, klausies un brīnies. Un šī nav pirmā reize, kad Matīss ar savu mūziku mani tā spēj apburt - reiz pēc viņa koncerta duetā ar Ivars Arutyunyan Aleponija nakts brauciens ar riteni uz mājām bija tāds sirreāls piedzīvojums, ka tam veltīju veselu eseju kaut kur tepat facebook dzīlēs, bet nav vērts meklēt - ļausimies atkal jauniem piedzīvojumiem.

Tiekamies radio ēterā!