Savulaik, tiekoties nu jau vairs neeksistējošā bārā “Oranžs” Jāņa sētā, grupas “Židrūns” dalībnieki stāstīja, ka viņu grupas nosaukums ir dziesmu tekstu autora vārds – viņš esot lietuvietis vārdā Židrūns Girdausks un strādājot par automehāniķi Pilsrundālē, no kurienes esot nākusi arī grupa. Un nav svarīgi, leģenda tā ir vai balta patiesība, ja grupas mūziķi tam tic. Tikpat mistisks kā nosaukums kopš pašiem pirmsākumiem 2004.gadā bijusi arī pati grupa – tā nekad nav spēlējusi koncertus katru nedēļas nogali visās vietās, kur viņus aicina, tāpēc “Židrūna” baudīšana dzīvajā uz skatuves vienmēr bijis notikums. Reizēm grupa uzstājusies vienādos tērpos – piemēram, apspīlētos tē-kreklos un īsajās sporta biksēs, tā uzkarsējot “Kroga Aptieka” pagrabu, ka fotoaparāta objektīvs aizsvīst pāris sekundēs.

Solista Klāva balss ir viens no jaudīgākajiem instrumentiem mūsdienu latviešu rokmūzikā, un arī instrumentālistu rokraksts ir nekļūdīgi atpazīstams - “Židrūna” skanējumu nevar sajaukt ne ar vienu citu grupu – soloģitārists ir Ritvars Bīders, otru ģitāru spēlē pats Klāvs, bet nesatricināmās basa partijas pieder Ulvim Urtānam, kurš ilgstoši ir bijis arī grupas “Mazie Smirdīgie Kociņi” dalībnieks ar visām no tā izrietošajām sekām. Vienīgi bundzinieks pēdējā albumā, kas pēc ilgas domāšanas izraudzīts iekļaušanai “Zibens pa Dibenu” simtniekā, ir mainījies un tagad tas ir Anrijs Korps.

Iepriekšējos gados jau iznākuši divi lieliski albumi - “Židrūnam Sāp” un Žirdūns Dzeltenbaltdzeltenais” un viņi uzsver, ka visu albumu nosaukumos ietverts arī grupas nosaukums.

Nebūs pārspīlēts, ja nosaukšu “Židrūnu” par vienu no latviešu inteliģentākajām un jēgpilnākajām sava žanra mūsdienu grupām.

Klāvs mēdz sniegt arī solokoncertus ar segvārdu Siensliens.

Lai apkopotu labākās dziesmas, kas radušās pēdējo piecu gadu laikā, albums ierakstīts kādā labākam skanējumam uzmeklētā rijā netālu no Valmieras, aizvedot uz turieni ar aparatūru un instrumentiem piekrautu piekabi, un ierakstīts Lomika (Ģirta Laumaņa) vadībā.

Ap riju klejojuši divi vai trīs izbadējušies Siāmas kaķi, kuru balsis skan arī albumā un viena no dziesmām ir pat kaķu valodā, tāpat ieraksta procesu ietekmējuši un tajā piedalās arī ārā valdošie laika apstākļi.

Trīs no dziesmu tekstiem nepieder Girdauska kunga, bet dzejnieka Guntara Godiņa spalvai – divi ir viņa dzejoļi, bet albumu ievada dziesma ar somu dzejnieces Heli Lāksonenas dzejoli Godiņa atdzejojumā. Izrādās, ar šo dzejnieku Klāvu saista bērnības atmiņas, jo viņi dzīvojuši kaimiņos. Vienas dziesmas teksts ir prozas formā un to lasa pats autors Ulvis.

Radio Naba studijā viesojas un par albumu “Židrūns un tas, ko nevar nest” stāsta Klāvs Kalnačs un Ritvars Bīders.