Jebkurai bezizejai ir kāda izeja pat tad, ja to nemeklē vai pat bēg no tās neatskatoties. 1992.gadā latviešu grupas “Aurora” galvenajam cilvēkam – izcilo dziesmu tekstu autoram un dziedātājam Ritvaram Dižkačam – tā bija emigrēšana uz Kanādu, kā rezultātā “Aurora” izbeidzās. Visi tilti tika nodedzināti, bet dzimtenē atstātās dziesmas bija gana skaistas, lai vairāk nekā divdesmit gadu garumā turpinātu skanēt, cilvēku raidītajiem pielūgsmes staru kamoliem ar saviem lipīgajiem taustekļiem paķerot līdzi jaunus, jau citas paaudzes mestus dzīparus, visiem tiem kopā savērpjoties tīklos, pa kuriem pazudušais kā zirneklis var atrāpot atpakaļ. Un te nu mēs esam – grupa, kuras vecās dziesmas turpina dzīvot, tai sen vairs neeksistējot un nekad agrāk pat neizdodot nevienu albumu, 2018.gada maijā tāds beidzot ir iznācis. Tās trīsdesmit gadu jubilejā. Pirmais! Tā vārds ir “Alma”, kas esot kādas Ritvaram labi pazīstamas lelles vārds. Stāsts trīsdesmit gadu garumā, kas ar ļoti cienījamu saturu aizpilda šo gadu desmitiem iztrūkušo latviešu mūzikas lapaspusi, - tā rakstīju par šo albumu recenzijā portālam “Delfi”. Parāds nu ir nokārtots, un šo albumu nevarēju neiekļaut “Zibens pa dibenu” simtniekā, jo “Aurora” mūsu mūzikas vēsturē ieņem nozīmīgu vietu. Albumā iekļautas gan vecās dziesmas jaunās versijās (slavenās “Barjeras” lēnā versija pat pārspēj veco dejojamo), gan jaunas, kurās Ritvara rokraksts nav būtiski izmanījies, gan četras dziesmas vecajās astoņdesmito un deviņdesmito gadu mijas ierakstos, kas šajā albumā pirmo reizi pieejamas labā kvalitātē - “Fetišists”, “Sadauzītais Bundzinieks”, “Mazliet Saules” un “Iezīmēta Diena”.

Jaunajās dziesmās “Zem ūdens” un “Diena” visvairāk dzirdam to pašu mums sen zināmo Ritvaru (tikai, protams, vecāku), bet “Divus metrus” augstāk un “Nesaprotamais” gan šķiet labas kādas pavisam citas grupas dziesmas, kurās bez Dižkača vokāla mēs “Auroru” neatpazītu. Tāpat arī “Ko tu no manis gribi” un “Tālu tālu aiz laika” (albuma "Alma" versijā Evijas Vēberes sākotnējās versijas līdervokāls atdots Ritvaram, un viņa diemžēl aizstumta ne mazāk skaistajā piedziedātājas krēslā) ir ļoti labas dziesmas, kas, iespējams, nekad nebūtu tapušas, ja Ritvars tai tālajā 1992.gadā nebūtu aizbraucis, lai ko tas nozīmētu.

Raidījumā viesojas ģitārists Jānis Dubavs un skan arī Ritvara balss ieraksti no intervijas, kas notika pirms dažiem gadiem.