Šoreiz raidījumā stāsts par Latvijas dzīvnieku aizsardzības biedrību t.s. Ulmaņlaikos un vēl senāk pirms tam. Tolaik viņi runāja ne vien par suņiem, zirgiem un govīm, ko vajag aizsargāt un aprūpēt, bet arī lopiņu transportēšanu, par kautuvju metodēm, zvērnīcām, medībām un makšķerēšanu, vivisekciju un daudz ko citu. Neprasti daudzveidīgs tēmu loks, kam viņi pievērsa uzmanību - turklāt Dzīvnieku aizsardzības dienas pasākumos piedalījās patiešām daudz cilvēku.

1937.gadā Dzīvnieku aizsardzības biedrības priekšsēdētāja Apolonija Jakobsone rakstīja: "Cik maz vēl ir to, kas saprot dzīvnieku aizsardzības lielo audzinošo nozīmi. Bet vēl mazāk ir to, kas saprot šī darba grūtības un smagumu. Bieži tie, no kuŗiem dzīvnieku aizsardzības darbinieki gaida atbalstu, ne jau nu materiālu, bet vismaz morālisku, tie mūs saņem ar irõnisku smaidu un noraidošiem aizrādījumiem. Daudz, ļoti daudz pacietības vajaga, lai šīs dvēseles sāpes panestu, un ja pa vienām durvīm izvada laukā, tad mēmo cietēju dēļ pa otrām durvīm ienāktu atkal no jauna. Būtu gan laiks visai sabiedrībai saprast, ka dzīvnieku aizsardzība nav sentimentāli noskaņotu cilvēku iedoma, bet ir civilizācijas un kultūras dzīva sastāvdaļa."

Raidījumā dzirdēsi arī tekstu no 1882. g. izdevuma "Kas lopus aizstāv, tas cilvēkiem palīdz", ko izdeva Vidzemes lopu aizstāvēšanas biedrība.

Mūzika:

Skandinieki - Sēj, brālīti, kaņepītes (1998)
Rāva - Kumeļš (2020)
Laima Jansone, Artis Orubs, Andris Grunte - Ganu stabules melodija (2013)
Gatis Ziema un Karaliskā dekadence - Nelaiķa pavadonis (2016)