Raitis par kafijas ilgo ceļu līdz mūsdienām, piem. Kāds:”Ejam medīt mamutu!” Es:”Nevaru, neesmu iedzēris kafiju!”

Kolēģe Ieva par to, kas gaidāms raidījumā “Subjektīvie mērījumi”.

"HADRONS 2024" - jauno mūzikas grupu un izpildītāju konkursam izsludināta pieteikšanās.
T
uvojas grupas BALOŽU PILNI PAGALMI 30 gadu jubilejas koncerts.

Piezīmes kladē:

Lamatklikšķis: Kā lai pieaugusi sieviete gribētu uzturēt attiecības ar vecu vīrieti, kuram nav sava m…

Mazdēls izkrāptas naudas legalizēšanai izmantojis vecmāmiņas kontu, draud līdz septiņiem gadiem cietumā, kā arī 500 000 ASV dolāru naudas sods.
Nokavējāt: "Fizmatdienu" atklāšana ar svinību kūkas gabaliņa (vai divu) apēšanu un "Afterītī" ar grupu "Oranžās brīvdienas”, bet var paspēt: Fizmatu Hakatons, “Gada Fizmata 2024” apbalvošana, “Čujs, Ņuhs un Poņa”.

Skandarbi:
Negatīvs – Tukšums
Dzeltenie Pastnieki - Lokomotīve jūras krastā
Mr. Oizo -Flat Beat
Tehnikums - Tevis nav WRTH & Lunatica Orchestra Remix
Holandes bērnu dziesma Par lielo sēni
Ozols – Spēks (pied. R-Viss, Giuseppe)
Varang Nord – Latgola
PND – Sviestmaize slepkava
Lee Scratch Perry – Rastafari
Jānis Irbe - Kad tukši vārdi
Riga Reggae - Visi ir dūmi
Pirmā sērija – Man vienalga
Raidījuma laikā klausāma arī Saeimas 29.04.2021.sēdes aktualitāte

Latvijas Okupācijas muzeja pētnieki Gints Apals  un Indulis Zālītis izskaidros, kas bija padomju valsts drošības iestādes, ko šīs iestādes darīja, kādēļ joprojām to saucam par čeku un daudzus citus jautājumus.

Pirmā padomju valsts drošības iestāde tika izveidota jau 1917. gada decembrī kā Viskrievijas Ārkārtējā komisija cīņai pret kontrrevolūciju, spekulāciju un sabotāžu (VĀK jeb sarunvalodā saīsinājumā “čeka”). Laika gaitā šī struktūra vairākkārt mainīja nosaukumu. 1940. gadā okupētajā Latvijā tā sāka darboties kā Iekšlietu tautas komisariāta Galvenā valsts drošības pārvalde, vēlāk pārdēvēta par Valsts drošības ministriju. 1954. gadā iestāde tika nosaukta par Valsts drošības komiteju (VDK) un darbojās ar tādu nosaukumu līdz 1991. gadam. 

Padomju valsts drošības iestāžu darbība Latvijā ir traģiska tēma, kas atstājusi paliekošas sekas Latvijas sabiedrībā. Mūsdienu Latvijā šīs struktūras simbols ir t.s. Stūra māja Rīgā, Brīvības un  Stabu ielas stūrī. No 1940. gada beigām līdz 1991. gada rudenim (ar pārtraukumu nacistu okupācijas gados) tur atradās padomju režīma terora un represiju centrs. Tagad ēkā atrodas Latvijas Okupācijas muzeja izstāde “Čekas vēsture Latvijā”.

Drošības iestādes aktīvi piedalījās terorā un represijās pret Latvijas tautu. Arestu, nāvessodu, ieslodzījuma, izsūtījuma, karadarbības un bēgļu gaitu rezultātā no 1940. gada līdz 1953. gadam Latvija zaudēja vismaz 415 000 pilsoņu. Vairāk nekā ceturtajā daļā gadījumu tas notika ar tiešu valsts drošības iestāžu iesaisti. 

Pēc padomju diktatora Staļina nāves masveida teroru nomainīja individuālas represijas, visaptveroša sabiedrības kontrole un iebaidīšana. Politiski represēto cilvēku skaits krasi mazinājās. Tomēr VDK turpināja darboties, īstenojot komunistu partijas politiku. VDK vienlaicīgi bija apmēram  1000 pastāvīgo darbinieku un virsnieku, kas vadīja 3000 – 7000 aktīvo aģentu (slepeno informatoru) darbību. No 1953. līdz 1987. gadam apmēram 24 000 Latvijas iedzīvotāji tika savervēti kā aģenti. Taču VDK ieguva informāciju arī no uzticības personām skaits, kuru skaits bija 2-3 reizes lielāks.

Raidījuma tapšanu finansiāli atbalsta Kultūras ministrija. Par saturu atbild Latvijas Okupācijas muzeja biedrība.

Saruna par Baložu Pilni Pagalmi jaunāko albumu "Nē! Zināms Iemesls".

Studijā ciemos būs pilns grupas tagadējais sastāvs, kas nu jau kādu laiku, tāpat kā pašā sākumā, ir trio - Māris Šverns, Uldis Gedra un Klāvs Lauls.

Šis ir viens no tiem retajiem gadījumiem, kad jau diezgan veca grupa, kas paspējusi atstāt šai skaņu pasaulē gana daudz labu ierakstu, neguļ tikai uz veciem lauriem, bet joprojām izdod albumus, kas pelnījuši apskatu "Zibenī Pa Dibenu". Tālāk citēšu paša rakstīto pagājušā gada vidus Mūzikas Saule numurā: "Pirmais secinājums, sākot (un arī beidzot) klausīties šo albumu: labprāt sagaidītu arī tādu ierakstu, kur Māris Šverns nevis dzied, bet tikai lasa dzeju – to pieņemtu pat tie, kuri joprojām nespēj pierast pie viņa “nepareizās” dziedāšanas manieres, bet arī tā mainās, un dažviet jaunajā albumā izklausās, ka Šverns savām aktieriskajām izpausmēm atvēries tiktāl, kā vēl nekad. Grūti pat iztēloties, kas būs tālāk, bet noteikti būs. No muzikālo aranžējumu viedokļa, nu jau par jaunpienācēju sen vairs neuzskatāmā grupas basģitārista un vizuālista Klāva Laula ieguldījums noteikti vērtējams ar visaugstāko atzīmi, bet visu to smalkumu uztveršanai nāksies albumu klausīties vairākas reizes, un ar katru tas iepatīkas arvien vairāk, par spīti tam, ka līdzi viegli dungojamu hitu, ko "Baložu" koncertos publika prasa, mainoties arī gadu desmitiem, šeit nav, ja par tādu nekļūs "Ieved mani dārzā Nr.2 (Spēlē!)", kas tika publicēts vairākus mēnešus pirms albuma, un nu jau tā pielipis, ka vaļā vairs netiek, kaut ne melodiju, ne vārdus joprojām lāgā neatceros, tikai atbalsi tām trīsām, kas klausoties pārņem."

Man rokas aizņemtas kad ēdu
šobrīd
liktenim
no
rokas ...

Pie viena šis ir atgādinājums, ka grupa Baložu Pilni Pagalmi svinēs savus trīsdesmit gadus 2024.gada 11.maijā Mežaparka Lielās estrādes Kokaru zālē.