Madagaskara - ceturtā lielākā sala pasaulē, atrodas Austrumāfrikas piekrastē. To apdzīvo Indonēzijas tautu pēcteči - viņu senči ieradās uz salas no Borneo ap mūsu ēras tūkstošo gadu. Borneo ir sala Lielajās Zunda salās, trešā lielākā sala uz Zemes. Vēlāk viņiem pievienojās arī ieceļotāji no Āfrikas kontinenta.

Madagaskaras nacionālais instruments ir valiha - tubulāra cītara, ko gatavo no bambusa. Citi instrumenti, ko varēs dzirdēt pārraidē ir marovani jeb marotadi - kastes cītara, kas evolucionējusi no valihas, lokanga - trīsstīgu vijole, gorodō - diatōniskais akordeōns, lauta kabosi un dažādas perkusijas.  

Kopumā Madagaskarā izmanto vairāk kā simts dažādus instrumentus. Mūzikai ir svarīga loma ne tikai kā mākslas formai un izklaidei, bet arī sabiedriskajā dzīvē, ceremonijās un senču garu gultā, kura ietvaros notiek arī apsēstības un eksorcisma ceremonijas.

Mūzika pavada arī kolorīto Famadihana tradīciju, kas ir mirušo radinieku apkopšana reizi 7 gados. Tos izceļ no kapenēm, apģērbj jaunās drēbēs un priecīgā atmosfērā notur ģimenes svinības, tostarp arī dejojot ar mirušajiem. Šo notikumu pavada mūzika - agrāk tā tika spēlēta uz valihas, bet mūsdienās visbiežāk tie ir pūšaminstrumenti un vijole lokanga.