Ēterā pēc vasaras atvaļinājuma atgriežas raidījums "Zibens Pa Dibenu". Tiksimies ar grupu Soundarcade, lai parunātos par viņu pirmo albumu "12 Songs Of The Jackalope", kas iznāca 2006.gada 13.oktobrī.

Grupas “Soundarcade” kodols ir tagad jau godalgotie kinorežisori - brāļi Lauris un Raitis Ābeles, kuri šī gadsimta sākumā sāka pārvērst savas sajūtas, pasaules redzējumu un fantāzijas elektrisko ģitāru skaņās kopā ar draugu Mārtiņu Āboltiņu, sauktu par Boļu, pie bungām viņa tēva atvēlētajās telpās. Viss tas notika netālu no Arkādijas parka, tāpēc arī tāds nosaukums. Kad bija nobrieduši izveidot grupu, izrādījās, ka Boļa ir pārāk liels mākslinieks, lai vairāk par vienu reizi gribētu un varētu nospēlēt to pašu, un par bundzinieku kļuva Ēriks Lizbovskis, kurš spēlējis vai joprojām spēlē dažādu stilu grupās “Nohow”, “Inokentijs Mārpls”, “Backflow”, “HMP”, “Symbolic”, bet viņa prombūtnes laikā Anglijā par pastāvīgo bundzinieku kļuva Gints Spole. Boļas pārziņā palika “Soundarcade” koncertos uz vietas montētās videoprojekcijas, kurās kolāžas no paša safilmētiem un vēsturiskiem kadriem mijās ar erotiku un šausmu filmu žanru, kas ļoti piestāvēja viņu psihedeliskajām progresīvā metāla skaņu ainavām, bet tās var uzburt arī katrs pats savā iztēlē, aizverot acis un klausoties ierakstus. Basģitāru spēlē Jānis Zāle, sākotnējais vokālists bija Ģirts Strumpmanis, bet pirmais albums jau ierakstīts kopā ar turpmāko grupas dziedātāju Mārtiņu Ābolu. Vijoli spēlē Ingus Kempaus, atsevišķas vokālās partijas iedziedājuši Ābeļu vecmamma Melita un dziedātāja Vic Anselmo, kā arī koris, kurā “Soundarcade” pievienojas “Mary Jane” dalībnieki Ernests Lībietis un Raivis Rubenis.

Grupa iezīmē veselu vilni latviešu šī gadsimta progresīvajā rokmūzikā, uz tās bāzes izveidotas vairākas citas pazīstamas grupas un blakusprojekti – “Das Sonntags Legion”, “7 Pieauguši vīrieši” un “Čipsis & Dullais”.