Būdams skolotājs, dzejnieks un dārznieks vienā personā, laikam nevarēja paciest 1970. – 1980. gados lavīnveidā ienākošos svešvārdu un samudžinātas izteiksmes plūdus. Rakstīja parodijas tautasdziesmu stilā. Parodija ir satīras paveids, kurā tiek atdarināta forma, bet saturs tiek nomainīts pret izsmejošu vai ironizējošu. Tautas dzeja sava stingrā panta, metra un formulveida izteiksmes dēļ ne tikai Mežakam, bet arī citiem dzejniekiem ir bijusi iecienīta parodiju sagatave. Viena no A.Mežaka parodijām:

Šūpo mani, māmulīte,
Speciālā šūpulī,
Lai es augu gracioza
Citu meitu kontekstā.

Vēl pirmskara gados sarakstījis grāmatu "Madlienas - Meņģeles draudze pagātnē un tagadnē" (1938), izdots arī viņa liriskās dzejas krājums “Ilgu ugunis” (1936). 1994.g. Ogres Vēstures un mākslas muzejā tika sarīkota Mežaka piemiņas izstāde ar bukletu, kurā ir dzejnieka biogrāfija un satīriski humoristisko dzejoļu kopa piedevām. Jau pēc nāves A.Mežaka atstātā dzeja izdota Antonijas Mikštas apkopotos krājumos “Uz tālo zvaigzni” (2006) un “Manas dzīves stāsts” (2009). Sastādītāja raksta, ka A.Mežaks esot “izrakstījis no latviešu rakstnieku un valodnieku darbiem 3857 svešvārdus (!) un atradis, ka 71% gadījumos, tas ir, 2754 svešvārdiem atbilst daiļskanīgi viens vai pat vairāki latviešu vārdi.”

Madlienas Dons Kihots!

Koklētāja, dziedātāja, pianiste un tautas mūziķe Biruta Ozolina stāsta par savu 2002.gada albumu "Sirdsgrieži".

Kultūras bistro viesojās portāla lsm.lv kultūras apskatnieks Andrejs Šavrejs.

Apspriestās tēmas:
- "Zalkša līgava" - mākslas darbs uz JRT skatuves;
- Viesturs Kairišs kā iespējamais Dailes teātra mākslinieciskais vadītājs;
- Ko gaidām no Elmāra Seņkova jaundibinātās teātra apvienības;
- Kā Krievijas kultūras pārstāvji realizējas savā valstī un ārpus tās.