Latvija ir nodzīvojusi gadu attālinātā režīmā. Kā ir mainījušies mūsu tehnoloģiju lietošanas paradumi? Vai darba un privātās dzīves līdzsvars vēl eksistē? Un kā esam pielāgojušies jaunajai realitātei kā indivīdi un sabiedrība? Trīs #DigitālāsBrokastis sarunās pie rīta kafijas ar Uldi Tatarčuku un Ivaru Austeru atskatīsimies - kā tehnoloģijas ir mainījušas mūsu dzīvi gada laikā kopš saskaramies ar pandēmijas radītajiem ierobežojumiem.

Ferdinands Ruščics dzimis muižā, kas atradās pie Bogdanovo sādžas tagadējā Baltkrievijas teritorijā. Vispirms viņš sāka studēt tiesību zinātnes Pēterburgā, bet patiesa un dziļa interese par mākslu ieviesa korekcijas dzīves plānos un lika viņam iestāties mākslas akadēmijā. Pēc studijām apmeklējot Berlīni kā vienu no svarīgākajiem mākslas centriem gadsimtu mijā, Ruščica estētiskos uzskatus būtiski ietekmēja simbolisma gleznotāji. Vēlāk arī viņš pats pieliks roku pie nākamo gleznotāju paaudžu veidošanas, piemēram, kopā ar Kazimiru Stabrovski un citiem māksliniekiem, veicinot mākslas izglītības attīstību Varšavā, kur starp daudziem viņa skolniekiem mākslas akadēmijā būs arī Mikalojus Konstantins Čurļonis.

Attēlojot savas dzimtās mājas, kurās viņš piedzima un nomira, Ruščics nedokumentē muižas ēku un apkārtni ar reālista precizitāti, bet brīvi to transformē, meklējot uztveres emocionālo patiesību. Šeit ekspresīvas tendences sastopas ar simbolisku noskaņu, un galarezultātā dod mums paša mākslinieka emocionālā stāvokļa daiļrunīgo tēlu. Dvēsele spoguļojas ainavā un rāda mums brāzmainu, nemierīgu, bet vienlaikus eksistenciāli vientulīgu cilvēka prātu, kas dabas vienkāršībā intuitīvi meklē ceļu uz skaistumu. Skatoties uz šo auksto muižas māju vētras saplēsto mākoņu aplokā, var sajust, ka vientulība ir ne tikai lāsts, bet bieži vien arī radošā spēka cēlais avots. Varbūt tieši tāpēc vientulība tik bieži ir simbolistu apdzejota.

Audio stāstus gatavo Latvijas Nacionālais mākslas muzejs.

Projekta “Zinātnes un reliģijas saderība pēcpadomju kontekstā” ietvaros Latvijas Universitātē norisināsies lekciju cikls, kas būs veltīts zinātnes un reliģijas dialogam. Pirmā lekcija notiks tiešsaistē jau 17. martā, plkst. 17.00, savukārt lekciju cikls noslēgsies ar paneļdiskusiju 2022. gada martā.

Reliģijas pētnieka, filozofa – dzejnieka Roberta Avena (pazīstams ar pseidonīmu Mūks) (1923–2006) dzīves gājumā netrūkst negaidītu pavērsienu. Kad Mūks iestājas Latvijas Universitātē, lai studētu filoloģiju, jaunais students pagūst noklausīties vienu profesora Pētera Ķiķaukas (1886–1967) lekciju, pirms Rīgu okupē krievu karaspēks. Pirmajos okupācijas gados Mūks strādā darba pārvaldē, bet vācu okupācijas laikā Mūku iesauc leģionā. Berlīnē Mūks mācās gan tulkot, gan šaut mērķī. Pēc kara un nonākšanas angļu gūstā, Hamburgas Baltijas Universitātē viņš apmeklē filozofa Teodora Celma (1893–1989) lekcijas. Kādu laiku studējis Vircburgas Universitātē, Lēvenes jezuītu teoloģiskajā seminārā un Briseles Universitātē, Mūks dodas uz ASV, kur Fordema Universitātes Teoloģijas fakultātē iegūst doktora grādu teoloģijā un filozofijā. Tobrīd Mūks ir arī viens no Ņujorkas “elles ķēķa” dalībniekiem. Pēc Latvijas neatkarības atgūšanas, Mūks atgriežas Rīgā un lasa lekcijas Latvijas Kultūras akadēmijā.

ASV Roberts Mūks sarakstījis vairākas akadēmiskas monogrāfijas (Imagination is Reality, 1980; Imaginal Body, 1982; The New Gnosis: Heidegger, Hillman and Angels, 1984) un pēc atgriešanās Latvijā ražīgi publicējies arī dzimtajā valodā. Mūka filozofija ir netipiskas domāšanas paraugs un liek šaubīties, gluži kā jautājums: “Vai tā ir pīpe?”. Paviršs skatījums to ievietotu ezotērikas plauktiņā, jo tradicionāliem filozofiem jaunā viedība, teosofija, pārmērīgas atsauces uz Junga arhetipiem, subtīlā jeb imaginālā pasaule, apdvēseļotais kosmoss un līdzīgas tēmas izsauc pamatotas aizdomas. Tomēr Mūks nepamet savu pīpi un Rietumu domāšanas platformu, un līdzīgi Martinam Heidegeram viņš redz Rietumu metafiziku kā esamības aizmiršanas vēsturi. Raidījumā mēģināsim izpīpēt viņa atgriešanās ceļu pie esamības, kas sintezē visdažādākās domāšanas prakses: marginalizētas kristietības mācības, zoroastrismu, sūfismu, persiešu platonismu, islama teoloģiju, dzenbudismu u.c.

Pagājušajā vasarā raidījums “Fono-grāfs”, apceļojot Latgales āres, kuras dzejnieks devēja par savu “visdzimteniskāko dzimteni”, apmeklēja Mūka muzeju un atdusas vietu Galēnos. Raidījuma varēs dzirdēt Galēnos tapušos ierakstus un reportāžu par filozofa piemiņas skulptūras estētiskajām un konceptuālajām kvalitātēm.

Tā kā šajā laikā Latvijā dzimst filozofijas platformas, otrajā raidījumā pēc kārtas iedarbināsim mini-bidē. Šonedēļ sazināsimies ar Krišjāni Lāci, kurš ir viens no portāla Telos veidotājiem. Raidījumā skanēs Radiomonodoloģijas 53. paragrāfs. Raidījums “Fono-Grāfs” top ar VKKF atbalstu.

Oblivion Underground izveidojās pirms 20 gadiem kā smagās elektroniskās mūzikas pasākumu organizatori sākotnēji Lielbritānijā, bet vēlāk savu brendu un izcilo pasākumu organizēšanas prasmi demonstrējot Eiropā un pasaulē. Pirmie Oblivion Underground Recordings ieraksti "saules gaismu" ieraudzīja 2015.gadā. Vairāk domājot par kvalitāti nevis kvantitāti, līdz šodienai ir iznākuši 17 izdevumi, kuru fragmentus arī klausīsimies raidījumā.

Raidījumu vada Zigmārs Krūka.