Kāda ir jaunā Windows 11 operētājsistēma no UX un praktiskā pielietojuma skatupunkta? Spīdīgas podziņas vai reāls lēciens uz priekšu?

28. un 29. oktobrī notiks jau tradicionālā Krišjāņa Barona konference, ko ik gadu rīko Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta Latviešu folkloras krātuve. Šogad tā veltīta folkloras un atmodas attieksmēm, kā arī personības, sabiedrības un politiskās varas rīcību analītiskam izvērtējumam Trešās atmodas kontekstā.

Izglītības, zinātnes un vides temati:
- Turpina kust Alpu ledāji.
- Ūdenslīdējs jūrā pie Izraēlas atrod senu krustnešu zobenu.
- Pirmo reizi cilvēkam veiksmīgi pārstādītas cūku nieres.

Kultūras temati:
- Iecerēts iedzīvināt Rīgas vēsturiskos ūdenstorņus.
- Izveidota konkursa “Eiropas kultūras galvaspilsēta 2027” kandidātpilsētas Liepājas mājaslapa.
- Purvīša balvas nominācijas.
- Tiešsaistē būs skatāma konference «Kultūras Krustpunkti XV».

Zinātnieka Vilhelma Ostvalda (1853–1932) bērnība aizsākas Maskavas forštatē, kur namā uz Romanova (tagad – Lāčplēša) ielas, tēva darba istabā ģimenes atvase pievēršas ķīmijas eksperimentiem, izgatavojot dažādus spridzekļus. Pēc pirmajām mācību gaitām, Ostvalds turpina savu aizraušanos, studējot dabas zinātnes Tērbatā, līdz rodas iespēja atgriezties dzimtajā pilsētā, lai kļūtu par ķīmijas profesoru Rīgas politehnikumā.

Ieteikuma vēstulē Tērbatas Universitātes profesors Karls Šmids (1822–1894) akcentē, ka Ostvalds ir “Rīgas zēns”, kurš ar savu zinātnisko darbību var sagādāt dzimtenei lielu godu. Un profesoram izrādās taisnība – par pētījumiem ķīmiskā līdzsvara un katalīzes nozarē Ostvaldam piešķir Nobela prēmiju.

Vēlākajā darbības posmā Ostvalds arvien vairāk uzmanības velta filozofiskiem jautājumiem. Pētnieks ir piederīgs plašai dabas zinātnieku grupai, kura 19. un 20. gadsimta mijā pauž neslēptu prieku par ideālisma tradīcijas sabrukumu. Ostvalds raksta par dabas pētniecības „uzvaras gājienu”, kura nopelns ir filozofijas padzīšana no zinātņu lauka. Vienlaikus ķīmiķis redz nepieciešamību radīt jaunu, „dabas pētnieku filozofiju”, kuras smaguma centrs, pēc Ostvalda domām, ir rodams enerģētisma mācībā.

Šoruden “Fono-grāfa” veidotāji devās Rīgas ielās, apmeklējot ar Ostvaldu saistītas piemiņas vietas. Kādas slepenas liecības ir iekodētas Ostvalda piemineklī pie Vērmanes dārza? Ko tās vēsta par noklusētiem notikumiem Rīgas politehnikuma ķīmijas laboratorijā? Kas vieno enerģētisma mācību un Lielajos kapos rodamo piemiņas plāksni Ostvaldam?

Uz šiem un citiem jautājumiem lūkosim rast atbildi raidījuma ietvaros.

Raidījumā izskanēs Leibnica darba “Monadoloģija” 61. paragrāfa radiolasījums.

Kārtējie epidemiloģiskie ierobežojumi ir izjaukuši arī visus mūsu plānus, bet bez mūzikas nepaliksim!

Būs ārkārtas jaunākās smagās elektroniskās mūzikas raidījums ar depresīvu pieskaņu.