Pēdējo piecu gadu laikā Rīgā izveidojusies plaša jauniešu kopiena, kas sakņojas vizuāli izteiksmīgajās panku, gotiskajā un metāla mūzikas subkultūrās. Līdzīgi citām alternatīvās mūzikas kustībām, tā ir radošu, nepieradinātu eksperimentu un izmēģinājumu telpa, kurā liela nozīme ir gan kopābūšanai, gan politiskiem un sociāliem vēstījumiem. Šogad izdota arī Arņa Balčus fotogrāmata "Scēna", kurā dokumentēti scēnas indivīdi un notikumi, padarot tos redzamus plašākai auditorijai.

Alternatīvā mūzikas vide tradicionāli sevi pozicionējusi kā pretēju popmūzikai vai citiem komerciāliem mūzikas formātiem, kamēr populārās mūzikas žanri labprāt sevī integrē pagrīdes mūzikas formas un estētiku. Kāda mūsdienās ir šīs mūzikas un kopienas nozīme pašiem jauniešiem un vietējās kultūras ainai kopumā? Ar kādiem izaicinājumiem saskaras kultūras pārstāvji, kuri apzināti izvēlas grūti komercializējamus formātus, kas turklāt neiekļaujas arī ierastajos kultūras atbalsta tīklos?

Par to sarunā ar mūzikas sociologu Jāni Daugavieti un diviem šobrīd dinamiskās pagrīdes mūzikas scēnas pārstāvjiem Evisu Petrovsku (Depustūtes, ExPosei, Kalopsija) un Matīsu Smīdu (Nikotīņi, Fear Frequency).

Mūzika: Nikotīņi - prātu vai nāvi
Depustūtes - Alu

Raidījumu vada Liāna Žilde un Anete Ušča.