Sarunā ar kino pētnieci un pedagoģi, profesori Ingu Pērkoni pievēršamies skatīšanās pieredzei, afektiem un atmiņām kino, kā arī jautājumam par to, kā filmas mūs ietekmē vēl pirms vārdiem un interpretācijām.

Runājam par kameras skatienu un tā pārmaiņām, par feministisko domāšanu kino teorijā, par ētiku režisora un dokumentārā varoņa attiecībās, kā arī par kino kritikas un mācīšanas nozīmi šodien. Pētot Ingas ceļu kino pētniecībā, saruna atsedz gan profesionālu, gan personisku skatījumu uz kino kā teritoriju savas pieredzes, domāšanas un atbildības izziņai un pārvērtēšanai.