Latvijas dēkaiņu 130.epizodes viesi ir siguldieši Jēkabs un Paulis Janovi - divi lielie brāļi lielajā piecu bērnu ģimenē. Abi ikdienā nodarbojas ar orientēšanās sportu un studē Zviedrijā, taču šajā sarunā dēkaiņi dalās stāstā par savu 100 dienu ilgo ceļojumu "pāri Eiropai", kuru veica uz velosipēdiem.

Lai tiktu no mājas sliekšņa Siguldā līdz Lisabonai Portugālē, puiši pavadīja vairāk kā 3 mēnešus braucot ar velosipēdiem, brīvajā laikā skrienot pa orientēšanās maršrutiem kalnos, un paliekot pa nakti teltīs. Kopā tika apceļotas 13 valstis un nobraukti 6500 km.

Sapnis par šo projektu Jēkabam jau bijis vairākus gadus. Brālis Paulis piekrita pievienoties šai dēkai pāris mēnešus pirms izbraukšanas, un priekšā bija svarīgs uzdevums - sagatavošanās. Maršruta plānošana, orientēšanās karšu atrašana, kur pa ceļam piestāt un izskrieties, kā arī sponsoru piesaiste.

Kā 100 dienu garumā puišiem izdevās saglabāt labas savstarpējās attiecības, kā un kur tika meklētas naktsmītnes, un par ko puiši no sirds priecājās kādā lietainā dienā - par to uzzini šajā Latvijas dēkaiņu epizodē!

Klausies mūsu jaunāko dēkaiņu epizodi un, ja Tev patīk saturs, kuru radām, priecāsimies, ja atbalstīsi mūs ar krūzīti kafijas - buymeacoffee.com/latvijasdekaini.

Pāri Eiropai instagram konts
Jēkaba Tik-tik mājas

Jēkaba Instagram mājas
Pauļa instagram mājas

Orientēšanās kartes Eiropā

Šogad RIXC festivāls iedziļināsies “augu intelekta” tēmā, pētot tādas idejas kā “mācīšanās kā augam” notiekošo klimata krīžu apstākļos, tradicionālo pamatiedzīvotāju kultūru perspektīvas un joprojām maz izvērstās attiecības starp dabisko un mākslīgo intelektu.

Izstādes kuratori ir Raitis Šmits un Ivonne Volkārta (Yvonne Volkart), un tā tapusi sadarbībā ar SNSF finansēto pētniecības projektu “Plants_Intelligence. Learning Like a Plant” (2022-2025), kurā, raugoties no mākslas perspektīvas, tiek uzdots jautājums, vai augu inteliģences formu atpazīšana varētu novest pie citām zināšanu radīšanas, līdzāspastāvēšanas, audzēšanas metodēm un galu galā pie jaunām, “inteliģentām” augu un lauksaimniecības kultūras formām.

Izstādes atklāšana notiks 2025. gada 16. oktobrī Kim? Laikmetīgās mākslas centrā, kurā būs aplūkojami 12 starptautiski mākslas darbi, no kuriem 5 ir "Plants_Intelligence" pētījuma rezultāts. Izstāde būs atvērta līdz 2025. gada 23. novembrim.

Izstādes konceptuālā konteksta pamatā ir pētījums “Plants_Intelligence. Mācīšanās kā augam” un tā teorētiskais ietvars, ko ierosinājusi un izstrādājusi šveiciešu mākslas teorētiķe Ivonne Volkārta (Yvonne Volkart): “Pašreizējie pētījumi pierāda to, ko jau senās prakses un zināšanas paredzēja – augi ir sarežģītākas būtnes, nekā iepriekš tika uzskatīts. Atsaucoties uz to, pētniecības projekts pēta augu inteliģences diskursu dabas zinātnēs, humanitārajās zinātnēs un mākslā. Tas atklāj inteliģences konceptualizāciju un tās saistību ar tādiem jēdzieniem kā prāts, apziņa, komunikācija, atmiņa, lēmumu pieņemšana, problēmu risināšana, mācīšanās un subjektivitāte, pētot, vai šī konceptualizācija ir jēgpilna attiecībā uz augu valsts uzvedību un vai tā veicina jaunu skatījumu uz sugu un zemes savstarpējām attiecībām..”

Raidījumā uz sarunu visosies festivāla radošās komandas pārstāve - Rasa Šmite.

Raidījumu vada: Anete Enikova.

Pēc veiksmīgiem panākumiem ar pirmo triptiha kameroperu “Monstera Deliciosa’’ (2023), kas pievērsās ekoloģijas, klimata krīzes un sieviešu stāstu tēmām un tika nominēta divām “Spēlmaņu nakts” balvām — kā labākā mazās formas izrāde un gada jaundarbs mūzikā, autores Līva Blūma, Linda Krūmiņa un Barbara Lehtna turpina šķetināt nozīmīgus jautājumus arī savā otrajā kameroperā ‘’Cantus Firmus’’. Pirmizrāde gaidāma jau pavisam drīz - 22. oktobrī Ģertrūdes ielas teātrī.

Cantus Firmus uz skatuves saved kopā četras sievietes, kuras meklē veidus, kā aizsargāt kādu vietējo Latvijas purvu — vietu, ko apdraud oligarhes plāni tā vidū izveidot luksusa spa. Daudzslāņainā muzikālā kompozīcija kopā savij gan viņu rūpes par dabu, gan jautājumus par to, cik lielā mērā indivīds var un cik lielā mērā viņam vajadzētu rīkoties, kad saskaras ar apdraudējumu, ko uzskata par kaitējumu kopīgam labumam. Vai mēs patiešām spējam kaut ko mainīt? Mūzikā cantus firmus ir melodija, kas vēsturiski kalpojusi kā pamats polifoniskajai baznīcas mūzikai. Šādu mūziku gandrīz vienmēr atskaņoja vīrieši, jo sieviešu balsis tolaik lielākoties bija izslēgtas no publiskās baznīcas mūzikas. Tomēr aiz klosteru sienām, sievietes – brīvas no piespiedu laulībām un dižciltības pienākumu nastas – komponēja un izpildīja sarežģītus polifoniskos darbus. Balstoties sakrālajos tekstos un gregoriskajos dziedājumos, tika radīta mūzika, kas kļuva par brīvības izpausmes formu. Izrāde “Cantus Firmus’’ ieved noslēpumainā vietā, kurā sievietes caur dziedājumu meklē atbildes uz būtiskiem jautājumiem un izgaismo savu sazaroto realitāti.

Raidījumā viesosies: režisore, libreta autore Linda Krūmiņa.

Raidījumu vada: Anete Enikova.