Krāsas mēs redzam vienādi

Avots

Daudziem rodas jautājums – vai, piemēram, zaļo mēs visi redzam vienādi?

Izrādās, ka dažādu cilvēku smadzenes krāsas uztver pārsteidzoši līdzīgi. To secināja pētījumā, izmantojot mašīnmācīšanās rīku, kas analizēja smadzeņu aktivitāti cilvēkiem, kuri vēroja dažādas krāsas.

Secināts, ka smadzeņu aktivitātes modeļi, kas atbilst noteiktiem toņiem, bija konsekventi dažādiem cilvēkiem. Rīks spēja precīzi paredzēt, uz kādu krāsu cilvēks skatās, pamatojoties uz citu cilvēku smadzeņu datiem. Tas liecina, ka mūsu smadzeņu krāsu uztveres un apstrādes veids ir principiāli līdzīgs.

Šis ir pirmais pētījums, kas pierāda, ka dažādu cilvēku smadzenēm ir kopīgas iezīmes krāsu kodēšanā.

3I/ATLAS tiešām ir komēta

Avots

Starpzvaigžņu objektam 3I/ATLAS ir parādījusies aste. Jaunie Gemini teleskopa attēli pierāda, ka objekts tiešām ir komēta un tā kļuvusi aktīvāka, virzoties cauri Saules sistēmas iekšējai daļai.

Pētījuma galvenais mērķis bija iegūt komētas spektru, lai izprastu tās ķīmisko sastāvu. Novērojumi liecina, ka 3I/ATLAS ir līdzīga komētām, kas veidojušās mūsu Saules sistēmā, kas norāda, ka līdzīgi procesi varētu notikt arī citās zvaigžņu sistēmās.

Starpzvaigžņu komētas ir ārkārtīgi reti viesi: 3I/ATLAS ir tikai trešais apstiprinātais novērojums pēc 1I/’Oumuamua 2017. gadā un 2I/Borisov 2019. gadā.

Esam sasnieguši mūža ilguma robežas

Avots

Pēc gadsimtu ilga progresa cilvēka mūža ilgums šķiet sasniedzis savas robežas. Pētījums, analizējot datus 23 turīgākajās valstīs, atklāj, ka vidējā dzīves ilguma pieaugums ir ievērojami palēninājies – par 37 līdz 52%.

Vēsturiski mūža ilguma pieaugumu veicināja zīdaiņu mirstības samazināšanās, taču šodien šis faktors vairs nenodrošina būtisku pieaugumu. Pētījuma autori uzsver, ka bez jauniem ievērojamiem medicīnas sasniegumiem cilvēki, kas dzimuši, piemēram, 1980. gadā, vidēji sasniegs 86–90 gadus, bet ne 100 gadus.

Tātad ilgmūžības pieauguma ceļā rodas jauni izaicinājumi, tostarp hroniskas slimības un to ārstēšana vecāka gadagājuma cilvēkiem, kas ir sarežģītāka nekā infekcijas slimību ārstēšana 20. gadsimta sākumā.

Dzīvošana pie baltā pundura? Kāpēc ne!

Avots

Baltie punduri ir daudz mazāki un blīvāki par Sauli, bet tie izstaro pietiekami daudz siltuma, lai ap tiem veidotos dzīvībai labvēlīga zona, kur uz planētas virsmas varētu būt šķidrs ūdens.

Planētas, kas riņķo ap baltajiem punduriem, pirmo reizi atklātas 2020. gadā. Tomēr šādu planētu dzīvībai labvēlīgā zona atrodas 10–100 reizes tuvāk zvaigznei nekā Zemei, radot spēcīgus plūdmaiņas spēkus.

Turklāt, lai planēta saglabātu spēju uzturēt dzīvību, tai būtu jāveic sarežģīta “migrācija”: sākotnēji tai jāatrodas tālāk no zvaigznes un tikai pēc tam, kad zvaigzne kļuvusi par balto punduri, jāvirzās tuvāk.

Datora modeļi rāda, ka, pastāvot pareiziem apstākļiem, planēta spētu saglabāt šķidru ūdeni un potenciāli arī dzīvību.