Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta vadošais pētnieks Mārtiņš Kaprāns Vides un dabas aizsardzība ir ierakstīta Latvijas Atmodas stāstā ar trekniem zaļiem burtiem kā spilgta pilsoniskās pretošanās izpausme. Jau 1986. gadā sākumā tika dibināts Vides aizsardzības klubs, kura aktivitātes bija ļoti pamanāmas uz Atmodas skatuves. Tā paša gada nogalē laikraksts “Literatūra un Māksla” publicēja leģendāro Daiņa Īvāna un Artūra Snipa rakstu “Par Daugavas likteni domājot”. Taču dabas aizsardzība kā nacionālās pretošanās arēna izveidojās krietni agrāk, kad padomju okupācijas režīms vēl šķita stabils un mūžīgs.

Par to, kāpēc un kā zaļā domāšana Padomju Latvijā bruģēja ceļu uz nacionālo domāšanu, raidierakstā stāsta Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta vadošais pētnieks Mārtiņš Kaprāns un bijušais mežkopības un dabas aizsardzības speciālists Indulis Emsis, kurš 80. gadu sākumā iesaistījās polemikā par jūrmalas kāpu un piepilsētas zaļo zonu izpostīšanu.

Raidierakstā ir izmantotas Latvijas PSR laikrakstu publikācijas, fotogrāfijas no Latvijas Nacionālā arhīva Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīva audiovizuālo, foto un skaņas dokumentu digitālās krātuves un personīgajiem arhīviem.

Pētniecības darbs par pretošanās kustību īstenots ar Latvijas Zinātnes padomes finansējumu, projekts “Neatkarības arheoloģija: jaunas pieejas nacionālajai pretestības vēsturei Latvijā”, projekta nr. VPP-LETONIKA-2021/2-0003.

Raidierakstu finansiāli atbalsta Kultūras ministrija. Par saturu atbild Latvijas Okupācijas muzeja biedrība.