Raitis vaino supernovas; ziņo par Saturna 274. pavadoni; elektrību un tumšo enerģiju.

Viesos Rīgas Starptautiskā īsfilmu festivāla 2ANNAS dibinātājs, direktors Viesturs un programmas direktore Laima.

Ieva par raidījumu “Dziesmusvētku tīklos”. 

Mūzika:

Cita attieksme - The Time Has Come
BeNuts - Flintstones
UG UG UGG UGG - J. Laukrozes kontrolsaviens
Ky-Mani Marley - Slow Roll
Kārlis Aspirīns & Onkulis Dzenis - Pases dati
Nina Hagen - Knocking On Herman's Door
Nova Koma, Edavārdi, Idus Abra - Sasniedz savus mērķus
Pretplūsma - Neaizmigt
Nirvana - The Man Who Sold The World
Riga Reggae - Satīri pats
Dālderīt

Raidījumu ciklā “Kas tad bija?” raidījumā “Rusifikācija” saruna par rusifikācijas nozīmi Latvijas vēsturē, tās sekām un ietekmi uz latviešu valodu  un politikā 20.gs. tēmu”. Studijā LOM darbinieki – vēsturnieki Edvīns Evarts, Gints Apals un valodniece Vineta Skujiņa.

Raidījumā apspriests jēdziens rusifikācija. Galvenie jautājumi – vai rusifikācija, sovetizācija un kolonizācija ir sinonīmi un cik daudz šie jēdzieni pārklājas un papildina viens otru? Rusifikācija aplūkota hronoloģiski kopš 19. gs. vidus līdz mūsdienām.

Ar rusifikācijas sekām saskaramies ikdienas dzīvē – tā ir joprojām pastāvošā sabiedrības divvalodība un atsevišķās jomās (privātajā uzņēmējdarbībā, medicīnas, izglītības iestādēs u. c.) diemžēl sastopamais latviski runājošo tiesību ierobežojums, resp., latvietim, lietojot latviešu valodu Latvijā, iespējams nonākt kritiskās situācijās. Iemesls tam ir sarunas partneru latviešu valodas neprasme vai nevēlēšanās lietot valsts valodu.

Raidieraksta tapšanu finansiāli atbalsta Kultūras ministrija, par tā saturu atbild Latvijas Okupācijas muzeja biedrība.

Raidījums par grupas Zōna 2021. gada albumu "Lomas un robežas". 

Uldis Rudaks:" Tas bija, šķiet, tūliņ pēc visiem tiem striktajiem pulcēšanās ierobežojumiem vai vēl to laikā, vai varbūt pat pirms, ko tagad īsti nevaru atcerēties, bet katrā ziņā tas bija tāds kā apjukuma un jaunu atklāsmju ķeršanas laiks, kad nevarēja saprast neko, ko drīkst un ko nedrīkst, vai mirsim no tā kovida visi vai tikai daži, un pārējie būs spiesti gaidīt īsto pasaules galu... Plus vēl tam visam pa vidu klātesošais Simons Krasts, kurš bija uzaicināts piedalīties šī albuma kupli apmeklētajā prezentacijas koncertā klubā "Barons", bet tā arī neko īsti nenospēlēja, toties tai vakarā pirmoreiz dzirdēju 3/4 meiteņu pankgrupu ŠŅK. Un tad beigās spēlēja vakara galvenie varoņi, kurus arī nebiju dzirdējis, par kuriem bija vislielākais pārsteigums, jo viņi diezgan prasmīgi spēlēja tādu latviešu roku, kādu nebiju dzirdējis vairākus gadu desmitus. jo tas bija miris dabiskā nāvē kā oldskūls, bet arī tas jau bija noticis tik sen, ka tagadējai divdesmitgadnieku (aptuveni) paaudzei vispār nevarētu būt ne jausmas, ka kaut kas tāds kādreiz ir bijis, un tapēc atkal ir kaut kas svaigs. Ja Imants Daksis, parādoties pirms ceturtdaļgadsimta, likās kā izlaidis caur sevi visas pasaules sāpes, tad Zōna šķiet izgājusi cauri visām rokmūzikas stadijām no sešdesmito gadu garāžroka un hārdroka ar melodiskiem ģitārsoliņiem, pakoķetē arī gan ar pankroku, gan ārtroku, kas it kā liekas nesavienojamas lietas, plus vēl tur ieskanas tīri gaumīgs šlāgeris, ko pa taisno var aranzēt korim un iekļaut Dziesmu svētku programmā, bet laiks pierast, ka nesavienojamu lietu nav un tā šodien ir norma, kam nav nekādas vainas, jo skan labi."