Mūsdienās robežas starp akadēmisko un neakadēmisko mūziku ir kļuvušas ļoti izplūdušas. Daudzi komponisti rada akadēmisko mūziku, kas ietekmējas no tautas vai populārās mūzikas. Populārie mākslinieki bieži izmanto akadēmiskas tehnikas un instrumentus. Elektroniskā un eksperimentālā mūzika reizēm tiek iekļauta mākslinieciskās mūzikas laukā, lai gan tā var nebūt klasiskā izpratnē akadēmiska.

Nacionālās enciklopēdijas šķirklī par populāro mūziku var atrast šādu definīciju: “Populārā mūzika ir daudzveidīgs žanru un stilu kopums, kas nosacīti vienkāršiem un viegli uztveramiem muzikāliem līdzekļiem izsaka attiecīgā laika sabiedrības noskaņojumu un modes tendences.”

Arī Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos populārā mūzika ar katriem nākamajiem svētkiem ieņem arvien stabilāku vietu - teju visās tās pārstāvētajās disciplīnās. Ja akadēmiskās mūzikas aizstāvjiem rodas bažas par arvien straujāku neakadēmiskās - populārās mūzikas izplatību sabiedrībā, vai viņi var simtprocentīgi likt roku uz sirds un apgalvot, ka pat visrūdītākie populārās mūzikas noliedzēji, komponisti, radot jaundarbus, nav nemanāmi kļuvuši par vienkāršu, lirisku melodiju radītājiem - tādā veidā sev nodrošinot izpildītāju, klausītāju mīlestību. Piemērus var nosaukt vairākus.

Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos piedalās bērni un jaunieši ar atšķirīgu mūzikas klausīšanās un izpratnes pieredzi. Kāds no mūzikas skolas, kāds no lauku skolas, kāds dzied, dejo, muzicē jau trešajā paaudzē, kāds to savā dzimtā dara pirmo reizi.

Latviešu, ārzemju mūzika - šodien tas viss ir pieejams kā uz viegli aizsniedzamas paplātes. Mūzikas straumēšanas platformu sagatavotie algoritmi ļauj izveidot klausāmsarakstus pat noteiktam garastāvoklim un nodarbei. Vai tas ir garants, ka labākajās, pieklājīgākajās tradīcijās radītā mūzika sasniegs klausītāju? Nē.

Par populāro mūziku “Dziesmusvētku tīklos” raidījuma vadītājs, datu zinātnieks, mūziķis, JVLMA docētajs Linards Kalniņš sarunāsies ar kordiriģentu, mūzikas aranžētāju, mūziķi Edgaru Lindi, komponistu, dziedātāju, grupas “Sound Poets” līderi Jāni Aišpuru un Tukuma un Jūrmalas mūzikas skolu, Jūrmalas Kultūras centra kokles spēles pasniedzēju Kristīni Eltermani.

Kā dziesmu un svētku procesā iesaistītie redz populāro mūziku? Vai ar populārās mūzikas palīdzību iespējams lauzt stereotipus par mūzikas izglītību un pieejamību? Kāda loma pedagogiem, vecākiem bērnu muzikālās gaumes veidošanā? Kādu mūziku latvieši klausās, neklausās? Kā tiek izvēlētas dziesmas, kurām veido aranžijas svētku repertuāram? Par šo un vēl klausies jaunākajā Radio NABA raidījuma “Dziesmusvētku tīklos” sarunā.

Raidījumu veido Linards Kalniņš un Ieva Jurga.

Raidījuma veidotāji iesaka iepazīties ar rakstiem par populāro mūziku un tās žanriem:

Signals and noise: How higher music education institutions define popular music - Thomas Calkins, Wessel Coppes, Pauwke Berkers, 2025,
The 12 Most Famous Types of Music Genres (with Examples),
Musical Trends of the Future: Predicting the Next Big Sounds in 2025 and Beyond | Illustrate Magazine.

Raidījums tapis ceļā uz XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem.

Programma sagatavota pēc klausītāju ieteikumiem:

01. MONKMORT - Mother / 2001 "Lai Tev Vieglas Smiltis"
02. CLAUSTRUM - Not So Happy / 2002 "V/A Sturmer II"
03. SWAMP KOKS - Mix By Ivo242 / 2001 "Go Analog!"
04. BARODARHO - Agresora Patvaļa / 2007 "Triumvirāts"
05. MARCHWITZA - Big Cojones / 2004 "V/A Sturmer III"
06. DEVNOISE - Enemy Contact / 2002 "V/A Sturmer II"
07. ROSEWATER - Zemitan / 2001 / "Kursk"
08. STROPS - Strādā Pērc Mirsti / 2004 "Slepenie Rotaļlaukumi"
09. ERROR - Sperm Broken / 2001 "V/A Sturmer I"
10. ROSEWATER vs M.RK - Neuze Welle / 2001 "V/A Sturmer I"
11. KNAUZERS - Man Patīk / 2025 "Almanahs"
12. CLAUSTHOME - Sieben.Drei.Zwolf / 2010 "V/A Sturmer IV"
13. KAUNA TRAIPS - Kārdinājums / 2010 "Kauna Traips"