Raidījuma “Disociatīvā fūga” saruna ir veltīta dokumentārajai filmai “Nošu racēji” — stāstam par laikmetīgās mūzikas radīšanu kā eksistenciālu izvēli.

Sarunā satiekas trīs dažādi radoši pasaules redzējumi. Režisors Andrejs Verhoustinskis runā par apzinātu atteikšanos no distancēta novērotāja pozīcijas un par to, kā dokumentārais kino var kļūt par aktīvu radošā procesa katalizatoru - iejaucoties, provocējot un uzdodot neērtus jautājumus saviem varoņiem.

Laikmetīgās mūzikas komponisti Platons Buravickis un Anna Fišere sarunā atklājas kā divi atšķirīgi radošās brīvības modeļi. Saruna pieskaras jautājumiem par iekšējo brīvību, risku, pašcenzūru un kompromisiem - gan mākslā, gan ikdienas dzīvē. Tā parāda arī spriedzi starp radošo impulsu un realitāti, starp vēlmi būt uztveramam un nepieciešamību būt godīgam pret sevi. Viņu pieredze atklāj arī to, kāpēc mūziķi apzināti atsakās no drošiem ienākumiem un sabiedrībā viegli saprotamām lomām, lai veltītu sevi laikmetīgai mūzikai - mākslai, ko liela daļa cilvēku nesaprot, bet kas pašiem autoriem ir būtiski nepieciešama.

Filmas treileris: