Dažādās kultūrās un tradīcijās nāve ir aplūkota kā gals, pārvērtība, pāreja vai ilūzija. Taču neatkarīgi no skatījuma tā paliek vienīgais, par ko mēs nevaram būt droši. Nāve ir absolūti nezināmā iemiesojums, robeža, kuru nevar šķērsot un atgriezties ar pilnīgu izpratni. Mēs baidāmies ne tikai no fiziskajām ciešanām vai neesamības, bet arī no apziņas izdzišanas, no sevis zaudēšanas, no tā, ka viss, kas mēs esam – mūsu atmiņas, domas, sajūtas – varētu vienkārši izzust. Nāve rada eksistenciālu trauksmi, kas izpaužas dažādos veidos: bailēs no nebūtības, no nenovēršamības, no zaudējuma. Vai filosofija var palīdzēt mums tikt galā ar šo trauksmi? Kā dažādās domas tradīcijas ir atradušas veidus, kā mazināt nāves šausmas? 

Studijas viesis Dr.phil. Kaspars Eihmanis.

Raidījumā sarunājāmies ar Armandu Začu par viņa jaunāko filmu, pilnmetrāžas debiju, spēlfilmu "Mūžīgi jauni". Līdz šim Armandam ir tapušas divas dokumentārās filmas - "Klātbūtne" kopā ar režisori Lieni Lindi un "Turpinājums" sadarbībā ar režisoru Ivaru Selecki, bet 2023. gadā tapusī spēles īsfilma "Resistance is Futile" bija Armanda Zača veltījums draugam Matīsam Runtulim, kurš pāragri devās mūžibā. 

Filma " Mūžīgi jauni" turpina risināt režisoram svarīgās tēmas par jēgu dzīvot, nāvi un mentālo veselību.