Šodienas raidījumā pievēršamies mikrorajoniem – gan kā specifiskam arhitektūras fenomenam, kas pārstāv konkrētu laiku, gan kā sociālai videi, cilvēku ikdienas un pilsētas sastāvdaļai. Pateicoties ciešajai saiknei ar padomju okupācijas periodu, kā arī to mūsdienu sliktajam tehniskajam stāvoklim, mikrorajoni bieži šķiet tāds kā “neērtais arhitektūras mantojums”. Tajā pašā laikā nav iespējams tos ignorēt – Rīgas mikrorajonos dzīvo ⅔ pilsētas iedzīvotāju.

Padomju laika dzīvojamie rajoni pēdējos gados piedzīvo starptautisku pētnieku uzmanību, un tie kļuvuši par daļu no zināmas Austrumeiropas estētikas arī, piemēram, modes un mūzikas jomās. Par mikrorajoniem interesējās un publiskā telpā Latvijā runā arī jaunās paaudzes pētnieki, kas paši nav piedzīvojuši padomju laikus, bet guvuši skatu no malas uz vietējiem procesiem, kādu laiku studējot ārzemēs.

Vai mikrorajoni kā utopisks projekts, ko veidojuši arī latviešu arhitekti, iekļaujas kopējās 20. gadsimta modernisma arhitektūras tendencēs? Kādas ir iespējamās nākotnes vīzijās un kā iedzīvotāji var iesaistīties savas vides attīstībā?

Sarunā piedalās arhitekte Līga Ramata, kura veido instagram kontu Micromacrorayon, un pilsētpētniece Kamilla Kūna, kura uzsākusi platformu Baltic Microdistricts un savā maģistra darbā Helsinku universitātē pievērsās Liepājas Laumas mikrorajona pētniecībai.

Micromacrorayon
Baltic Microdistricts