Raidījuma vadītāja Ieva Ozoliņa raidījumā  “Disociatīvā fūga” uz sarunu par kino aicinās kinorežisoru un scenāristu Juri Poškus.

Astoņdesmito un deviņdesmito gadu mijā, studējot angļu valodu un literatūru Latvijas Universitātē, Juris Poškus bija viens no raidījuma “Zvaigznīšu brīdis” veidotājiem Latvijas Radio. Paralēli darbojies Zinātņu akadēmijas Tautas kinostudijā, tā dēvētajā “ Kaķu mājā”, kur kopā ar Andreju Ēķi veidojis eksperimentālās īsfilmas “Misija Kabulā” un “Mokas  janvārī”. Pēc tam pārcēlies uz Kaliforniju, kur no 1992. līdz 1995. gadam mācījies Kalifornijas Mākslas institūta Kino nodaļā. Kursa darbs “Svētdienas rīts” saņēma sudraba plaketi Čikāgas festivālā. Ar šīs atzinības un Fulbraita komisijas granta palīdzību studijas Disnejam piederošajā, vienā no dārgākajām ASV kinoskolām, izdevās arī pabeigt. Savu maģistra darbu, dokumentālo filmu "110/ 220" (1999) uzņēmis ASV un Maskavā. Filma ieguva žūrijas balvu kā labākā eksperimentālā filma Annas Arboras filmu festivālā ASV.

Pirms pievēršanās spēlfilmām ("Monotonija" (2007), "Kolka Cool" (2011) un “Saule spīd 24 stundas” (2023), Juris Poškus uzņēmis dokumentālās filmas “Nāves eņģeļi” (kinofestivāla “Arsenāls” Grand Prix) un ”Bet stunda nāk”, ("Lielais Kristaps" par labāko dokumentālo filmu), savukārt spēlfilma "Monotonija" (2007) ieguvusi balvu par labāko debijas filmu Maskavas Starptautiskajā filmu festivālā, kā arī FIPRESCI balvu Kotbusas kinofestivālā.