Raidījumā pievērsīsimies filozofa Johana Georga Hāmaņa (1730-1788) dzīves gaitām un darbiem. Par “ziemeļu magu” dēvētais filozofs reiz rakstīja - “Mēs visi esam spējīgi uz pravietojumiem, jo visas dabas parādības ir sapņi, redzējumi, mīklas, kuriem ir nozīme, to slepenā jēga. Dabas un vēstures grāmatas ir šifri, apslēptas zīmes, kurām vajadzīga atslēga”, Hāmanis ir Imanuela Kanta (1724-1804) un Johana Gotfrīda fon Herdera (1744-1803) sarunu biedrs, romantisma laikmeta priekštecis, vācu ideālisma līdzveidotājs, kura filozofisko pārdomu oriģinalitāte tiek novērtēta tikai pēdējās desmitgadēs.

Hāmaņa dzīves gaitas ir cieši savītas ar Latvijas teritoriju. Filozofs pilda mājskolotāja pienākumus Ķieģeļmuižā pie Valmieras un Kurzemes hercogistes Zaļajāmuižā, kā arī iesaistās Rīgas pilsētas nākotnes plānu kaldināšanas projektā, kura teorētisko pamatojumu filozofs izstrādā savos Kurzemes muižās tapušos manuskriptos. Tirgoņu republikas utopijas radīšanas nolūkos Hāmanis dodas uz Londonu slepenā misijā un pazūd “pašizziņas ellē”.

Atgriežoties Latvijas teritorijā, Hāmanis rūpējas par savu garīgi slimo brāli un Jelgavā izdot pirmo Kurzemes hercogistes avīzi “Mītavas Ziņas”. Apgaismības laikmeta iracionālisma virziena aizsācējs tiekas ar Herderu, piedzīvojot Jelgavā, kā raksta pētnieki, savu filozofisko “pavasari”. Leģendas vēsta, ka Hāmaņa un Herdera pastaigu vieta vēlāk tika nodēvēta par filozofu aleju. Raidījuma “Fonogrāfs” veidotāji devās ekspedīcijā uz Jelgavu, lai meklētu mīklas un šifrus, kuri šodien mums liecinātu par filozofiskā gara klātesamību.

Kāda ir un vai ir robeža starp prātu un ārprātu? Kur var nonākt, dodoties pa filozofu alejām? Kas ir tā agresīvā vārna, par kuru brīdina zīmes Jelgavas Filozofu ielas sākumā un kāda ir viņas slepenā jēga? Uz šiem un vēl citiem jautājumiem lūkosim sniegt atbildes raidījumā.

Raidījumā skanēs arī “Radiomonadoloģija” 19. paragrāfs - vācu filozofa Gotfrīda Vilhelma Leibnica (1646-1716) darba radio interpretācija.