Pagājušajā raidījumā tika vēstīts par latviešu filozofes Mildas Palēvičas  (1889–1972) dzīves gājumu un atziņām. Turpinot izgaismot latviešu domātājas, šoreiz raidījuma veidotāji pievēršas Zentas Mauriņas (1897–1978) mantojumam.

Mauriņa bija un ir pretrunīgi vērtēta personība. Savulaik rakstnieces promocijas darba aizstāvēšana Latvijas Universitātē izvērtās par skandalozu notikumu. Saskaņā ar Mauriņas atmiņām, kāds profesors esot iebildis pret disertācijas aizstāvēšanu, jo tradicionāli grāda pretendents uz aizstāvēšanu ierodas frakā. Citi akadēmiskās vides pārstāvji pārmeta Mauriņai latviešu nācijas gara nomelnošanu un internacionālismu. Un tomēr kandidātei vienbalsīgi piešķīra doktora grādu. Šī epizode, kuru Mauriņa vēlāk atcerējās kā sava mūža lielāko triumfu, kopumā raksturo attieksmi pret Mauriņu un viņas darbiem – neskatoties uz simpātijām vai antipātijām, esejiste viennozīmīgi ir izcīnījusi būtisku un paliekošu vietu latviešu intelektuālajā vēsturē.

Šovasar raidījuma “Fono-grāfs” veidotāji ciemojās Lejasciemā, Mauriņas dzimtajā pusē. Domātāja ir iemūžināta pastkartēs, viņas vārdā ir nosaukta viena no LZA balvām, esejistes dzimtas māju rotā piemiņas plāksne. Taču raidījuma veidotāji, pievēršoties Mauriņas dzīvei un darbiem, pārdomās vēl citas rakstnieces piemiņas nostiprināšanas iespējas.  

Raidījumā izskanēs radiomonadoloģijas 77. paragrāfs.