Šonedēļ ēterā izskanēs raidījums par Fono-Grāfa kārtējo Latgales ekspedīciju. Šovasar raidījuma veidotāji devās uz zīmīgām vietām starp Lubānas un Rāznas ezeriem ar mērķi iegūt ziņas, liecības un nostāstus par Latvijas otrās paaudzes domātājiem. Jau iepriekš esam stāstījuši par Latgales domātājiem (K. Raudivi, N. Loski, P. Ķiķauku u.c.), kuru radošā darbība saistās ar 20.gs. pirmo pusi. Šosezon pievērsīsimies arī periodam pēc 2. Pasaules kara, kad sāka veidoties Latvijas padomju filozofija, kuras pārstāvju vidū arī netrūka latgaliešu.   

Šīs piektdienas raidījuma galvenais varonis būs Pēteris Strods (1892-1960), pirmais latviešu katoļu priesteris ar doktora grādu filozofijā, Romas Katoļu teoloģijas fakultātes dekāns. Līdzās sekmīgajai katoļu garīdznieka karjerai, rūpējies par latgaliešu rakstu valodu un saņēmis Triju Zvaigžņu ordeni. 1926. gadā Vīne Universitātē P. Strods aizstāv disertāciju “Par dzīvību un tās pirmsākumiem” (De vita eiusque prima origine), kuras galvenās atziņas izklāstījis arī rakstos un grāmatās, kas pieejams latviešu un latgaliešu valodās. P. Strods ir teju vienīgais Latvijas domātājs, kurš savos darbos aizstāvējis kreacionisma filozofisko un zinātnisko pamatojumu. Visaptverošo zināšanu teoloģijā dēļ par “Latgales Žilsonu” dēvētais profesors vadījis neskaitāmus kursus filozofijā, no kuriem pats noslēpumainākais saistās ar 1943./44. mācību gada lekcijām Aglonā.

Diemžēl P. Stroda dzimtās mājas ir zudušas no zemes virsas un Lielie Strodi mainījušies līdz nepazīšanai, tomēr netālu no Strodu kapsētas, blakus tuvējai fermai ir atrodams labi nomaskēts un stingri apsargāts piemiņas akmens Strodu dzimtai. Dieva plānā nav vietas nejaušībai, tāpēc liela mīkla ir fakts, ka Lielstrodu skolā reiz mācījies un vēlāk strādājis vēl viens domātājs uzvārdā Strods, vācu personālisma pētnieks Aloizs Strods (1924–2008). Raidījumā piedāvāsim abu Strodu neklātienes disputu par jautājumu, kas vēlāk kļuva par pašu svarīgāko pārdomu tematu Latvijas otrās paaudzes filozofiem: kas ir cilvēks?   

Raidījumā izskanēs 46. Radiomonadoloģijas paragrāfs un, iespējams, kādas faktuālas neskaidrības mēģinās kliedēt arī Morālais Kalnietis.