Šodien jautājumus uzdosim sociālo mediju un digitālās vides pētniecei, Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes docentei Līvai Kalnačai saistībā ar atcelšanas jeb "cancel" kultūru. Šis fenomens ASV ir bijis izplatīts krietni ilgi, pagājušajā gadā par atcelšanas kultūru ir rakstīts un runāts diezgan daudz arī Latvijas kontekstā.

Vai termins "atcelšanas kultūra" ir precīzs tulkojums? Bieži izskan arī, piemēram, izslēgšanas kultūra. Sociālajos medijos bieži parādās pieņēmums, ka atcelšanas kultūra ir veids, kā no publiskās sfēras censties izslēgt tos, kuriem ir cits viedoklis. Kā šīs fenomens ietekmē vārda brīvību? Vai tam ar to vispār ir kāda saistība? Vai to ir iespējams uztvert kā saasinātas attieksmes izrādīšanu, vai tomēr atcelšanas kultūrā ir vērojamas arī kaut kādas cenzūras formas?
Kādā rakstā atcelšanas kultūra tika definēta kā “mūsdienīgs veids, kā formulēt savu nosodījumu”, vai tā tiešām ir iedalāma, kā jaunās, tehnoloģiju paaudzes moderns protesta veids, vai tomēr tas ir fenomens, kurā sociālās tīklošanas vietnēs aktīvi iesaistās visas paaudzes?

Podkāsts INFO-DĒMIJA - ekspertu un studentu pieredze dezinformācijas laikmetā un vērtīgi padomi medijpratības apgūšanai. Klausāms pirmdienās plkst. 17:00 radio NABA un mūzikas straumēšanas vietnēs.

Raidījumu vada Elīna Krēmere, Elza Elksnīte, Laura Laķe.