Dokumentālais kino Latvijā ir gana pārstāvēts, tomēr arvien rodas dažādi apstākļi, kas tranformē un vienlaikus sarežģī gan tā pastāvēšanu, gan virzību kopumā. Par to, kādi juridiski sarežģījumi mūsdienās ietekmē dokumentālā kino veidošanu, cik sarežģīti ir uzturēt vērojošā dokumentālā kino tradīciju un cik paliekošu nozīmi ieguvis inscenējums diskusijā par dokumentālā kino tendencēm Latvijā viedokļos dalījās dokumentālā kino režisors, producents, operators Ivars Zviedris, producents Uldis Cekulis (filmu studija VFS Films), režisors Jānis Ābele, producente Elīna Gediņa-Ducena (filmu studija Mistrus Media) un režisore Laila Pakalniņa. Sarunas moderatore: kino pētniece un kritiķe Zane Balčus.

“Šobrīd latviešu dokumentālais kino ir burvīgs, varētu pat teikt, maģisks.” – Laila Pakalniņa
“Cilvēks šajā brīdī izvēlas spēles kino, jo viņš grib… viņš zina, ka dokumentālajā kino būs jādomā” – Uldis Cekulis 
“Aiz datu aizsardzības likuma un visādām citādām lietām var noslēpties katrs, kas grib. un beigās vairs nevari rādīt ne šo, ne to, visur tādas un šitādas tiesības. Man liekas, tādā ziņā dokumentālajam kino nav ļoti labs laiks.” – Ivars Zviedris

Projektu “Kino Eizenšteins” veido filmu studija Mistrus Media sadarbībā ar Radio Naba.

“Kino Eizenšteins” nosaukums veidots atsaucoties uz slaveno Rīgā dzimušo kinorežisoru Sergeju Eizenšteinu, kurš bija ne tikai izcils kinorežisors, bet arī viens no izcilākajiem 20. gadsimta kino teorētiķiem.

Kino izglītība profesionālajā vidē mūsdienās prasa nodrošināt jaunus formātus, kas ietvertu neformālās izglītības aspektus. „Kino Eizenšteins“ ir izglītības aktivitātēs bāzēta iniciatīva ar mērķi radīt antoloģiju par kino profesionāļu darbības vēsturi un kino režijas un kritikas nozares attīstību Latvijā. „Kino Eizenšteins“ ir kā alternatīva kino mācīšanās un izzināšanas vide, bet reizē arī laikmeta liecība un dokuments.

Projekts tapis ar Valsts kultūrkapitāla fonda konkursa “KultūrElpa” un Kultūras ministrijas atbalstu.