Dokumentālais kino Latvijā ir gana pārstāvēts, tomēr arvien rodas dažādi apstākļi, kas tranformē un vienlaikus sarežģī gan tā pastāvēšanu, gan virzību kopumā. Par to, kādi juridiski sarežģījumi mūsdienās ietekmē dokumentālā kino veidošanu, cik sarežģīti ir uzturēt vērojošā dokumentālā kino tradīciju un cik paliekošu nozīmi ieguvis inscenējums diskusijā par dokumentālā kino tendencēm Latvijā viedokļos dalījās dokumentālā kino režisors, producents, operators Ivars Zviedris, producents Uldis Cekulis (filmu studija VFS Films), režisors Jānis Ābele, producente Elīna Gediņa-Ducena (filmu studija Mistrus Media) un režisore Laila Pakalniņa. Sarunas moderatore: kino pētniece un kritiķe Zane Balčus.

“Dokumentālo filmu klāsts ir kaut kādā ziņā daudzveidīgāks, filmas ir savstarpēji atšķirīgākas par, piemēram, spēlfilmām, kur varbūt stilistikas un rokrakstu amplitūda nav tik ļoti liela.” – Jānis Ābele


“Es sevi tā iedvesmoju, sakot, ka mēs taču strādājam sabiedrības interesēs. Tā nav komercfilma, mēs nepelnām. Mēs ar to tiešām nepelnām.” – Laila Pakalniņa


“Domāju, atslēgas vārds ir būt godīgam vienmēr, un tas godīgums tevi būtībā izglābs.” – Uldis Cekulis

Projektu “Kino Eizenšteins” veido filmu studija Mistrus Media sadarbībā ar Radio Naba.

“Kino Eizenšteins” nosaukums veidots atsaucoties uz slaveno Rīgā dzimušo kinorežisoru Sergeju Eizenšteinu, kurš bija ne tikai izcils kinorežisors, bet arī viens no izcilākajiem 20. gadsimta kino teorētiķiem.

Kino izglītība profesionālajā vidē mūsdienās prasa nodrošināt jaunus formātus, kas ietvertu neformālās izglītības aspektus. „Kino Eizenšteins“ ir izglītības aktivitātēs bāzēta iniciatīva ar mērķi radīt antoloģiju par kino profesionāļu darbības vēsturi un kino režijas un kritikas nozares attīstību Latvijā. „Kino Eizenšteins“ ir kā alternatīva kino mācīšanās un izzināšanas vide, bet reizē arī laikmeta liecība un dokuments.

Projekts tapis ar Valsts kultūrkapitāla fonda konkursa “KultūrElpa” un Kultūras ministrijas atbalstu.