Padomju kino periods ir līdzšim apjomīgākais laikposms Latvijas kinematogrāfa vēsturē, kas aptver vairāk nekā 50 gadus. Tas iezīmē ārkārtīgi plašu norišu, žanru, estētisko uzstādījumu maiņu un tehniskās attīstības nianses, kas padarījusi to par sarežģītu un šķietami necaurredzamu vēstures procesu. Kā tuvoties šim apjomīgajam kino vēstures mantojumam un kā to padarīt interesantu arī jaunākās paaudzes skatītājam, pētniekam vai kino interesentam?

Lai šķetinātu to, kā raudzīties uz padomju kino šodien, uz raidieraksta diskusiju aicināta Kristīne Matīsa (kino vēsturniece, žurnāliste, Nacionālā kino centra filmu nozares informācijas speciāliste, portāla “Kino Raksti” galvenā redaktore), Anita Uzulniece (augstskolas RISEBA docente), Ieva Augstkalna (Latvijas Kultūras akadēmijas absolvente, kino kritiķe) un Pēteris Krilovs (kino un teātra režisors, Latvijas Kultūras akadēmijas profesors).

Moderatore: kino zinātniece Zane Balčus.


“Ja kāds grib ieraudzīt kā latvieši padomju laikā dzīvoja Rīgā, tad viņiem jāskatās [Aloiza] Brenča detektīvfilmas, jo tur kaut kādi uzplaiksnījumi par to ir.” – Pēteris Krilovs


“Lai šodien cilvēki varētu labāk izprast padomju laika kino mākslu, viņi ir absolūti nesagatavoti, jo viņi skatās filmas kā tādu atsevišķu artefaktu un pilnīgi bez konteksta, bez kaut kādas saprašanas. Un [..] šo konceptuālo tuksnesi rada diezgan diezgan stulba, muļķīga un noziedzīga ignorance pret šo padomju laika perioda pētīšanu no visiem aspektiem.” – Pēteris Krilovs


“Tad, kad mēs domājam par kāda režisora filmogrāfiju, mēs to redzam kā procesu. [..] Padomju kino kā fenomens ir jāskata kā nebeidzams process, kā [..] karte, kura visu laiku paliek tikai lielāka un sarežģītāka.” – Ieva Augstkalna
 

Projektu “Kino Eizenšteins” veido filmu studija Mistrus Media sadarbībā ar Radio Naba.

“Kino Eizenšteins” nosaukums veidots atsaucoties uz slaveno Rīgā dzimušo kinorežisoru Sergeju Eizenšteinu, kurš bija ne tikai izcils kinorežisors, bet arī viens no izcilākajiem 20. gadsimta kino teorētiķiem.

Kino izglītība profesionālajā vidē mūsdienās prasa nodrošināt jaunus formātus, kas ietvertu neformālās izglītības aspektus. „Kino Eizenšteins“ ir izglītības aktivitātēs bāzēta iniciatīva ar mērķi radīt antoloģiju par kino profesionāļu darbības vēsturi un kino režijas un kritikas nozares attīstību Latvijā. „Kino Eizenšteins“ ir kā alternatīva kino mācīšanās un izzināšanas vide, bet reizē arī laikmeta liecība un dokuments.

Projekts tapis ar Valsts kultūrkapitāla fonda konkursa “KultūrElpa” un Kultūras ministrijas atbalstu.