Šis LOWkāsts pievēršas dažādu fiktīvo muzeju veidiem, kas parādās pasaules mākslas telpā jau pagājušā gadsimta sākumā un kā metode tiek īstenota arī Latvijas laikmetīgās mākslas centra 2021. gada darbības programmā. Fiktīvie muzeji var būt gan mākslinieku konceptuāli žesti – kā tas ir Marsela Dišāna, Marsela Brozera, Klāsa Oldenburga, Mihaela Blūma vai Demjena Hērsta gadījumā, vai arī funkcionēt kā pašpietiekamas institūcijas, starp kurām var ierindot Davida & Dianas Vilsonu “Juras laikmeta tehnoloģiju muzeju”, Džona Afeja Muzeju, Orhana Pamuka “Nevainības muzeju” un virkni citus.

LOWkāsts tapis ar VKKF atbalstu.