5# NABAHRONIKA: Radio NABA kā sociālā parādība, kuras vieta ir Latvijas kultūras kanonā

Radio NABA Jāņi ir bijuši vismaz pieci un nu jau piektajā Radio NABA vēstures izziņas raidījumā NABAHRONIKA viesos divi Jāņi – Jānis Heinsbergs, ētera instruktors, topu vadītājs un Jānis Kazulis, kurš devis lielu ieguldījumu gan pie mikrofona, gan ārpus tā – tehnisko jautājumu risināšanā. Kopā ar raidījuma vadītāju un arī bijušo Radio NABA instruktori Noru Riekstu atgriežas divdesmit gadu senā pagātnē.

Demo ieraksts skapī un darba intervijas tumšos kabinetos

Nora Rieksta: Kādi ir jūsu radio stāsti?

J.Heinsbergs: Radio manā dzīvē ienāca jau vidusskolā, intereses vadīts aizgāju uz Kurzemes vietējo radio – Radio “Skala”. Atnākot uz Rīgu studēt, es skatījos pēc iespējām. Mēs visi zinām, ka ar radio var saslimt. Radio iekrīt sirsniņā. Biju dzirdējis par studentu radio, apjautājos par to pašpārvaldē un tā mans ceļš aizveda uz Kultūras ministrijas tumšāko kabinetu, kur mijkrēslī pats ar sevi, pats ar savām domām sēdēja Madars (kurš toreiz strādāja Kultūras ministrijā). Es bikli pieklauvēju, teicu “Sveiks, es esmu strādājis radio un vēlētos to turpināt darīt Rīgā…”. Man šķiet, ka man pat nebija jāiztur konkurss. 

J. Kazulis: Man gan bija jāieraksta demo, lai tiktu uz pārrunām. [..] Es atceros kā es to Iļģuciema dzīvoklī skapī rakstīju. Nez no kurienes man bija jēdzīgs mikrofons. Man toreiz likās, ka nevar tā pa vienkāršo un liku balsij virsū kaut kādu modulāciju, kas 90.gadu beigās bija pilnīgs vājprāts. Madars arī teica, “Mmm, Tev tur tā interesanti skan balss, vai Tu gribi skanēt arī šādi ēterā”. Un tad bija Radio KNZ – no paša starta.

Nora: Kādas ir jūsu spilgtākās atmiņas no Radio KNZ perioda?

Kazulis: Klubā “Metro” Radio KNZ pusgada svinībās neviens negribēja teikt runu, un mani izgrūda uz skatuves un tad es teicu runu.

Heinsbergs:

man laikam spilgtākie ir  2001. gada 11. septembra notikumi. Tajā dienā biju ēterā. Man bija 22 gadi un es nebija tam gatavs, neviens no mums tam nebija gatavs. Un bija brīži, kad labāk bija, ka skan mūzika, nekā mēs cenšamies skaidrot notiekošo.

Kazulis: man liekas KNZ ēters bija šausmīgi intensīvs, varbūt tāpēc, ka mēs spēlējām no diskiem, bija jāatlasa diski, jārunā, tad ziņu redaktors mums ienesa ziņas…
 

Piesien drāti pie antenas un klausies

Nora: Klausītāji iespējams bija tie, kuru dēļ varēja rasties Radio NABA. Vai jūs atcerieties kādu interakciju ar klausītajiem?

Kazulis:

ilgi pēc tam, kad vairs nepastāvēja Radio KNZ, es satiktu cilvēkus, kas savulaik bija Radio KNZ klausītāji, kuri reāli izmantoja mūsu doto padomu, ka vajag no radio antenas novilkt drāti līdz aizkara stangai un tad radio būs dzirdams kaut kur pie Tukuma vai Bauskas. Raidījumos “Procedūru kabinets” mēs pat izvērtām veselas stāstu sērijas kā uzlabot radio dzirdamību.
 

Aizraušanās ar mūzikas dažādību

Nora: Kāda bija jūsu motivācija darbībai Radio?

Heinsbergs: Es nebiju no rītiem, un arī vēlos vakaros nebiju. Tas bija salāgots ar manu studiju grafiku. Kāpēc? Man tas vienmēr ir paticis. Esmu bijis gan ballīšu DJ, spēlējis ballīšu grupā, un improvizācijas teātri spēlējis. Pateicoties radio, esmu uz trim gadiem nokļuvis arī televīzijā. Tas mans radio stāsts ir vedis mani lielākos plašumos. Atgriezties radio vienmēr ir patīkami. Kaut kādā ziņa arī jaunā mūzika. Kamēr es redzēju sevi kā radio cilvēku, man bija svarīgi zināt, ko es spēlēju un kāpēc. Tā bija iespēja Nabā savu muzikālo gaumi viennozīmīgi paplašināt, jo mani vienaudži un līdzcilvēki neklausījās to mūziku, kādu klausījos es. To var saukt arī par aizraušanos ar mūzikas dažādību, kuru es meklēju un kuru es atradu Nabā.

Kazulis: Tev neliekas, ka tā stunda vai divas deva baigo enerģiju? Man ir bijis tā, ka ievelcies studijā kā tāda veca lupata, tad gribot negribot jāsaņemas, tad nostrādā savu ētera laiku un tad ir ūuuu! 

Heinbergs: es par šo arī domāju, es vienmēr mēģināju iztēloties kādi ir tie mani klausītāji un radīt viņam to noskaņu. Ja viņš ir darbā, tad radīt ko tādu, ko viņš vēlētos dzirdēt. Es savus ēterus vienmēr esmu centies veidot muzikāli dažādus, bet laikam mūzikā esmu vienmēr meklējis to melodisko.

Kazulis: es gan laikam biju lielāks egoists. Man patika pašam kaut ko jaunu atrast. Es domāju, ka tas, kas liek darboties radio – ir kaut kāds egoisms, kaut kāda vēlme eksponēties, bet tur iekšā ir arī milzīga misijas apziņa. Katram cilvēkam no Radio NABA tas ir dažādās proporcijās sajaucies, kuram viens ir vairāk, kuram, kas cits. Bet es domāju tur ir vesela gamma. 

Heinsbergs: Atšķirība ir no dīdžejiem, kas nāca pa dienu, katru dienu – viņi bija tie, kas padara radio dzīvu. Bet es arvien atceros tās mirdzošās acis ar kādām nāca dīdžeji reizi nedēļā vai divās uz savu autorraidījumu. Viņi nāk kā uz templi. NABAS ēters viņiem ir tā vieta, kur viņi var nodoties savai sirdslietai. Viņi var nodot vēstījumu savam klausītājam vai muzikālu, vai filozofisku. Ja mēs runājam, kam NABA ir, tad šiem entuziastiem, kas stāv un krīt par kādu konkrētu mūzikas žanru, tā attīstību Latvijā un vēsmām pasaulē. Tas ir superīgi, ka šī ir skatuve, kur viņi var to pastāstīt plašākai auditorijai.

Nedzer pie pults!

Nora: Kazuli, pastāsti par gadījumu ar nodedzināto pulti.

Kazulis: Tas bija vēl Radio KNZ, es beidzu savu maiņu un Roberts Līnis nāca uz naktsmaiņu, kā kārtīgs kolēģis es pagatavoju Robertam kafiju un sniedzu pāri pultij un viņš to ļoti neveikli nepaņēma. No tā ir zelta mācība – nevienai pultij netuvoties ar kafiju vai jebkādu šķidrumu. Bet redzi, mēs ar Robertu Līni bijām pirmie cilvēki, kas izslēdza Radio KNZ. Nodega viss. Ēters beidzās. 

Radio tiem, kas nav sabiedrības vairākums

Kāpēc Latvijas mediju vidē ir svarīga tada radio stacija kā Radio NABA?

Heinsbergs: NABA ir pirmā sabiedriskā stacija, kas bija bez reklāmām. Reklāmas neesamība noņem to spiedienu, ka radio jāatskaņo to, ko grib 80-90% sabiedrības. Pastāv brīvība un tas ir tiem atlikušajiem 15-20% sabiedrības, kas meklē ko citādāku. 

Kazulis: Radio NABA ir unikāls fenomens radio Eiropas līmenī, tā ir pašu salikta, tajā entuziasma vadīti darbojas neskaitāmi autorraidījumi, tajā var atrast to, kur citur nevar atrast un es ceru, ka pienāks brīdis, kad Radio NABA būs Latvijas kultūras kanonā. Es pat teiktu, ka NABA nav tikai radio, drīzāk ļoti jocīga sociāla parādība.