Saruna ar Platonu Buravicki, Lauri Vorslavu un Kasparu Rolšteinu par NSRD 1985.gada albumu "Kuncendorfs un Osendovskis".

Uldis Rudaks: "Laikā, kad jau biju nedaudz iepazinis "Dzeltenos Pastniekus", klases biedrs Ģirts kaut kur dabūja lenti ar "Nebijušu Sajūtu Restaurēšanas Darbnīcas" ierakstiem, kuriem, kā viņš bija dzirdējis, esot ar "Pastniekiem" kāds sakars - vienā pusē bija albums "Medicīna un Māksla" ar daudzmaz saprotamām smieklīgām dziesmiņām, kas jau apskatīts "Zibens Pa Dibenu", bet otrā - kaut kas pavisam dīvains - tāda kā raidluga ar mūziku, runāšanu un dziedāšanu par tēliem vārdos Jūlijs un Augusts, kuri kādā mājā pie meža virināja durvis, runāja par meitenēm, vārīja kastvīnu, kaut ko stāstīja par Ķīnu, par kuru visi zina, ka tā ir, mastu koku - priežu čiekuriem utt... Saraksta nebija un mēs šo albumu, kura klausīšanās septiņpadsmit gadu vecumā parasti bija vesels noslēpumains rituāls, nezinot tā nosaukumu, saucām par "Koncertdarbu Ķīnā", jo vārds "koncertdarbs" tomēr likās saprotamāks un loģiskāks nekā "Kuncenorfs". Šādā iedomātajā nosaukumā saskatījām kaut kādu radniecību ar Žana Mišela Žāra koncertu Ķīnā, ko arī bijām klausījušies, un, man šķiet, pat spriedām, vai šis patiešām arī ir ierakstīts Ķīnā, jo par to, ka īstenībā eksistē tādi Hardijs Lediņš un Juris Boiko, turklāt tepat Latvijā, mums nebija ne jausmas. Kasparam Rolšteinam, kura rokās ap to pašu laiku Sabilē nonākusi lente ar šiem ierakstiem, bijis arī dziesmu sarakstiņš, tātad vismaz par nosaukumu bija skaidrība.
Kāds sakars Antonija Ferdinanda Osendovska grāmatai "Cilvēku, zvēru un Dievu zemē. Jāšus cauri centrālajai Āzijai" ar NSRD albumu "Kuncendorfs un Osendovskis"? - twiterī jautā Pauls Timrots. Ieraksta dalībniecei Inguna Rubene par to nekas nav zināms, bet Lediņam un Boiko vairs nevar pajautāt. Minētā grāmata, tapat kā visi pārējie šī Ludzā, Latvijā (tolaik Krievijas Impērijas Vitebskas guberņā) 1878.gadā Lietuvas tatāru ģimenē dzimušā autora darbi Padomju Savienībā bija aizliegti. Viņš bijis ceļotājs, rakstnieks, žurnālists un sabiedrisks darbinieks, pazīstams kā antikomunists, autors arī grāmatām par Oktobra revolūciju un Krievijas pilsoņu karu, kuru aculiecinieks bija. Vikipēdija vēstī arī, ka no 1922. gada Osendovskis dzīvoja Polijā, kļūdams pazīstams ar grāmatām par Krievijas tolaik neseno vēsturi. Pēc Otrā pasaules kara sākuma piedalījās poļu Pretošanās kustībā. Miris 1945. gadā, īsi pirms PSRS karaspēka ienākšanas. Tā kā Osendovskis bija pazīstams antikomunists, padomju drošības iestādes veica Osendovska ekshumāciju, lai pārliecinātos par viņa nāvi. Izrādās, ka skaņdarbā "Fantasmagorijas", kā to pamanījis Oskars Treimanis, skan vārdi "Mani sauc Doktors Ferdinands Antons Osendovskis..." Tātad, saistība ir - pētot NSRD atstāto mantojumu, arvien var atklāt kaut ko jaunu."

Informācija discogs.com

Informācija: pietura.lv