No 8. decembra Latvijas Nacionālajā muzejā apskatāma izstāde "YOU'VE GOT 1243 UNREAD MESSAGES. Dzīve pirms interneta. Pēdējā paaudze", šajā raidījumā būs dzirdama saruna ar izstādes kuratoru Kasparu Vanagu.

Izstāde YOU'VE GOT 1243 UNREAD MESSAGES. Dzīve pirms interneta. Pēdējā paaudze vēsta par neseno pagātni, kad sevis paša un citu meklējumi notika analogā, nevis digitālā vidē. Izstādei izvēlētie mākslas darbi un dažādi sadzīves artefakti ir mikrovēsturiskas liecības par atsevišķiem 20. gadsimta indivīdiem vai veseliem strāvojumiem, kas turpināja apšaubīt robežu starp mākslu un ikdienu. Tie ir stāsti par personīgo atmiņu kultūru, savstarpēju tīklošanos un eksperimentālu jaunradi. Eksponātiem vienojošais ir to autoru centieni pārdefinēt personīgās dzīves telpu, kā dzeguzei iedējot paralēlu pasauli valdošajā realitātē, ko uzvijuši mediji un politiskās ideoloģijas.

Sākot ar pagājušā gadsimta vidu arvien lielāka sabiedrības daļa sāka izmantot mehāniskās reprodukcijas un datu aprites ierīces arī ikdienā – telefonus, rakstāmmašīnas, kompaktās fotokameras. Plašs pasta pakalpojumu klāsts no durvīm līdz durvīm pēkšņi kļuva pašsaprotams. Parādījās iespēja izvēlēties Polaroid kameru, lai iegūtu attēlu vienā vienīgā eksemplārā, vai pavairot tekstus un attēlus ar Xerox kopētāju neierobežotā daudzumā. Turklāt, atkāpjoties no šo ierīču lietošanas instrukciju pragmatisma, pavērās izdevība dažādot tradicionālos pašrefleksijas žanrus un sociālās patības konstruēšanas instrumentus – dienasgrāmatas, atmiņu klades, vēstuļu draudzības, ģimenes albumus un citas personīgās arhivēšanas metodes. Pēdējās desmitgades pirms digitālās revolūcijas tādēļ ir atstājušas individualizācijā vēl nebijuši daudzveidīgu un apjomos nepārspētu vernakulāro kultūrmantojumu, kam izpaliek pagātnes kopainu vienojošs centrtieces spēks. Pašnoteikšanās un atkāpes no normatīvā, apzināti izkoptas dīvainības un fetiši, horizontāla rakstura socializēšanās formas vai dekonstrukcijas eksperimenti ar ierasto ikdienas kārtību izceļ priekšplānā atziņu, ka privātajam piemīt politiska dimensija. Personīgās pieredzes lauks te atklājas kā platforma, kurā pārvaicāt sociālpolitiskās struktūras un to ietekmi uz indivīdu savstarpējām attiecībām. Tieši privātā un publiskā mijiedarbība padara šīs pagātnes liecības aktuālas digitālās realitātes laikmetā.

Izstāde  veidota kā poētisks atsegums analogā laikmeta kultūrslānī, kur viens otram līdzās atrodami formā un radīšanas nolūkos visai atšķirīgi artefakti. Te ir gan kāda konkrēta pāra intīmās dzīves skrupulozi detalizēts privātais arhīvs, gan mākslas darbi, kas priekšplānā izceļ teju maniakālo vēlmi strādāt dienasgrāmatai vai seriāliem līdzīgos turpinājumos visas dzīves garumā. Tāpat izstādē iekļauti gan nejauši, gan apzināti veidoti un krāti savstarpējās saziņas nospiedumi: ģimeniskiem diapozitīvu vakariem sarūpēti fotostāsti, caur koppapīru tiražēti samizdati, septiņdesmito gadu konceptuālisma mākslā izkoptās mail-art prakses paraugi, radioamatieru sarakste, ezotēriskas noslieces vēstuļu ķēdes un izcila šaha partija, kas izspēlēta starpkontinentāli pa pastu: cik gājienu, tik pastkartiņu. Šo materiālu kopums uzrunā skatītāju kā sen neatvērta pastkastīte, kurā sūtījumu gūzma sevī slēpj iespēju atrast kādu ziņu ar personīgi adresētu vēstījumu. Izstāde atsauks daudz un dažādu atmiņu vidējās un vecākās paaudzes skatītājiem, savukārt interneta laikmetā uzaugušajiem tā būs vēl nepazīstama, bet intriģējoša pasaule, kuru atklāt.

"KŪL: Kultūras ūnijas laiks" ir eksperimentāls aktuālās mākslas un dzīves kultūras telpā skaidrojošs un ilustrējošs radio NABA raidījums. Raidījums tiek veidots ar mērķi aplūkot aktuālos kultūras un laikmetīgās mākslas notikumus. Raidījumu atbalsta Valsts Kultūrkapitāla fonds. Raidījumu vada: Anete Enikova.