Jau šajā nedēļas nogalē no 4. līdz 6. augustam norisināsies starptautiskais mūzikas festivāls „Laba Daba”. Lai palīdzētu noskaņoties uz labdabīgas mūzikas frekvences un uzzinātu ar festivāla programmas mūziķu radošo darbību saistītās aktualitātes, radio NABA piedāvā intervijas sarunu ciklā „Laba Daba tuvojas”. Tajā viesojās arī Imants Daksis, kurš pastāstīja par topošo albumu un to, kāpēc tas būs dēvējams par līdz šim skarbāko albumu mūziķa diskogrāfijā. Ar Imantu Daksi sarunājās Aija Fedorova.

Šobrīd esi sācis darbu pie jaunā albuma, kaut arī iepriekšējais iznāca pavisam nesen. 2016. gadā sagaidījām „Mūžīgā ģeogrāfa piedzīvojumus”.

Imants Daksis (I.D.): Nosacīti nesen. Albums „Mūžīgā ģeogrāfa piedzīvojumi” iznāca pagājušā gada jūnijā, savā ziņā tas bija pasen. Jaunais albums top, pie viņa ik pa laikam regulāri pieķeros un strādāju. Tas būs tāds kā sadarbības albums, rakstu viņu pie Andra Indāna un mēs jau esam kopīgi veidojuši manu albumu „Vēl nedzimušas reliģijas templī”. Desmit gadi ir pagājuši un esam saņēmušies kopīgi veidot vēl vienu. Andris ir producējošā puse, bet albuma tapšanā piedalīsies vēl citi mūziķi.

Varbūt vari nedaudz atklāt, par ko stāstīs šis albums? Kam Tu pašreiz esi muzikāli pievērsies?

I.D.: Šis albums, manuprāt, ne tieši formas ziņā, bet satura ziņā būs mans pagaidām skarbākais veltījums cilvēcei un sabiedrībai. Formas ziņā viņš kā reiz būs pat diezgan mūsdienīgs, tur būs arī daļa dziesmu, kas papildinātas ar ritmiem, varētu pat teikt, ka dejojamiem.

Skarbākais kādu iemeslu dēļ?

I.D.: Centrālā tēma tajā ir sajūta, ka šis ir mērenības laikmets un es tiešā vai netiešā veidā paužu savu attieksmi pret to. Mani nogurdina pārlieku lielā mērenība un tas arī visdrīzāk ir pamatā minētajam skarbumam.

Vai šis nav pārmērību laikmets? Esmu vairākkārt to dzirdējusi no cilvēkiem, ka apkārtējie biežāk visu grib izjust vispārākajā pakāpē.

I.D.: Es domāju, ka tā ir viena no treknajām ilūzijām. Drīzāk tad var apgalvot, ka šis ir pārsātinātības laikmets, bet pārmērības ir tanī, ka cilvēki alkst, nevis saņem visu vispārākajā pakāpē. Tomēr es domāju, ka tas ir pašapmāns. Tā ir ilūzija, kuru rada pati pārsātinātība.

Minēji, ka gads kopš pēdējā albuma izdošanas ir pietiekami ilgs laiks. Cik Tev pašam ir svarīgas pauzes, apstāšanās?

I.D.: Tā kā mana pamatnodarbošanās un visa mana dzīve ir saistīta ar mūziku un mākslu, tās pauzes ir vienas dienas ietvaros. Jo bez mūzikas neko citu nedaru, tas ir mans darbs, aicinājums, prieks un acuraugs.

Viens no nesenajiem jaunumiem, kuru latviešu mūzikas topā varēja novērtēt arī radio NABA klausītājiem, ir Tava un Mr. Myster izveidotā elektropopa apvienība ar nosaukumu “The Bubble Gum expLOTION” un tās otrais singls „Saldējums”, kas arī Taviem pastāvīgajiem klausītājiem bija kaut kas neierasts. Kā Tu nonāc pie sadarbības partneriem?

I.D.: Uzreiz jāsaka, ka viss jaunais manā gadījumā parasti ir kaut kas, kas ir ilgi briedis. Tas nozīmē, ka šī doma par tādu skanējumu, nosacīti sintīpopa virzienā, man ir jau gadus sešus, septiņus. Mani vienmēr interesējis ritms kā mūzikas pamats. Ne velti figurē apzīmējums, ka viens no žanriem, kurā darbojos, ir akustiskais tehno, pateicoties kājas bītam, kas tagad jau ir nemainīga manas uzstāšanās sastāvdaļa.

Atpazīstamības zīme!

I.D.: Jā, jā, tā ir organiska priekšnesuma sastāvdaļa. Bet par sadarbību... Šī ideja ir briedusi ilgi un sākusi realizēties pēdējā pusgada laikā. Mums ar Matīsu ir interesanti, muzikāli esam katrs pats par sevi ļoti atšķirīgi un tur arī veidojas īstā intriga.

Intriga ir arī saistībā ar to, ko vēlaties ieviest ar šī projekta palīdzību. Preses relīzē par singla iznākšanu bija teikums, ka ar šo apvienību vēlaties „Latvijas mūzikas dzīvē iezīmēt relatīvi neskartu lauku – izaicinošu erotiku savienojumā ar inteliģenci un rotaļīgumu.” Kādēļ Tev tas šķita būtiski?

I.D.: Viss idejiskais materiāls nāk no manām domām. Diezgan klasiska lieta, es palīdzu rasties tam, ko es nesadzirdu, nesaredzu vai nesajūtu, bet ko es gribētu sajust sev apkārt. Latviešu mūzikā zināmā mērā pietrūkst erotikas.

Erotikas tēma nedaudz iezīmējās arī Tavā, jādomā, leģendārākajā albumā „Elpo, bērns”, kas daļai klausītāju bija nozīmīgs pagrieziena punkts. Tādēļ no vienas puses jaunie projekti ir kas neierasts Tavā darbībā, bet, no otras puses, neesi nekur tālu pats no sevis aizgājis. Ko varēs sagaidīt festivāla „Laba Daba” apmeklētāji?

I.D.: Piedāvāšu savas dziesmas. Es domāju, ka repertuārs būs pietiekami dažāds. Pavisam noteikti būs arī kāds pirmatskaņojums.

Kādas Tev ir attiecības ar tiem brīžiem, kad klausītāji izrāda interesi par senākām dziesmām? No, piemēram, jau minētā „Elpo, bērns” vai varbūt kāds atminas „Pasaules gaismas” posmu?

I.D.: Man šķiet, ka cilvēki, kuri klausās manu mūziku, dalās vairākās grupās. Ir cilvēki, kuriem vairāk patīk, kā es bļauju un ārdos, un ir atkal tie, kuriem patīk liriskās un filozofiskas, maigās dziesmiņas. Ir tādi, kuriem patīk erotiskās dziesmas un tā kā man tas viss ir pazīstams, to visu arī spēlēju.

Gribēju vaicāt par tekstiem. Tev ir spēcīgi paša teksti, bet kādas ir Tavas attiecības ar citu autoru tekstiem? Te būtu minams arī nesen publiskotais skaņdarbs „Krupis” ar Imanta Ziedoņa vārdiem.

I.D.: Manas attiecības ar citu autoru tekstiem ir minimālas, jo man pietiek savu vārdu un lielākoties nav tādas nepieciešamības. Bet ir dažas dziesmas, kurām esmu taisījis kaverversijas. Šī dziesma „Krupis” nav mana, dziesmas mūzikas autors ir vecs Baldones rokeris, Juris Nosovs. Tā izvērtās kā mana sadarbība ar bijušajiem grupas „K.Remonts” dalībniekiem un tas vairāk ir tradicionāls roks. Tā ir viena no lietām, kas mani aizrauj, jo dzīvajā varu sajust to, kā ir dziedāt, nesēžot un neesot aizņemtam ar ģitārspēli, bet vairāk izbaudīt roka dziedāšanas manieri.

Cik daudz un kādu mūziku pats ikdienā klausies?

I.D.: Es klausos ļoti daudz un dažādu mūziku, bieži vien arī to mūziku, kas man varbūt ir ne tik ļoti tuva. Intereses pēc, bet necenšos sevi pārlieku pārsātināt. Bieži vien klausos mūziku, lai secinātu un dzirdētu to, kā es nevēlos spēlēt un ko es negribu darīt. Ļoti regulāri sanāk kaut ko tādu piefiksēt.

Imants Daksis starptautiskajā festivālā „Laba Daba” uzstāsies sestdien, 5. augustā, plkst. 20.00. Plašāks ieskats festivāla mūzikas un aktivitāšu programmā pieejams mājaslapā www.labadaba.lv