Grupa „Zāle” sākumā izveidojās kā trio, satiekoties Martai Kreitusei, Pēterim Dragūnam un Sandrai Kaņepei. Pamazām sastāvs apaudzis ar citiem mūziķiem, bet pamatā palikuši šie trīs – Marta dzied lielāko daļu dziesmu, kurām pati ir gan mūzikas, gan tekstu autore, Pēteris – indiešu harmoniju un ģitāru, kā arī dzied tās dažas dziesmas, kuras pats sacerējis (īpaši atzīmējams hits „Bišu Spiets” ar Raiņa vārdiem, ko viņi parasti pietaupa koncertu beigām), bet Sandras jeb Kasandras instruments ir soloģitāra, kuru daiļskanīgajās partijās viņa nevis vienkārši izspēlē melodijas, bet izstāsta savus stāstus.

Grupas pirmais, „Melo Records/Naba Music” izdotais albums „Viņa”, kas ierakstīts studijā Slokā pie Uģa Vītiņa, kurš pats arī piedalās ar dažādiem instrumentiem, bija kā atsvaidzinošs ūdens malks – tieši kaut kas tāds Latvijas mūzikā bija pietrūcis. Kopš Ievas Mazvērsītes grūti atrast vēl kādu piemēru, kad dziesmas tiek izdziedātas tajā dabiski sievišķīgajā balsī, ar kādu ir jāpiedzimst un skolo to tikai dzīves pieredze, jo tehniska mācīšanās pie vokālajiem pedagogiem to tikai sabojātu. Daži „Zāles” mūziku dēvēja par neofolku, Ilmārs Šlāpins esot viņiem izdomājis terminu neohipiji, un galu galā „Viņa” ieguva Mūzikas ierakstu gada balvu „Zelta Mikrofons” kā labākais 2015.gada tautas un pasaules mūzikas albums.

Pēc ilgiem mēģinājumiem izdevās radio NABA studijā sapulcināt visus trīs grupas pamatlicējus – Martu, Pēteri un Kasandru, kuru aizrautīgās sarunas starp dziesmām apliecina, ka viņi, satiekoties un spēlējot grupā „Zāle”, vienkārši ļoti labi un brīvi jūtas, un, ja grupa tā arī nenonāktu līdz skatuvēm, viņi joprojām labi pavadītu laiku, kopā muzicējot kādā vecā koka mājā, malkas pagalēm ar saviem sprakšķiem viņiem piebalsojot no krāsns puses.