Filmu skaņas celiņu jeb pilnmetrāžas „saundtreku” vēsture Latvijā sākās pat pirms albumiem, kas tika izdoti ilgspēlējošajās vinila platēs. Imanta Kalniņa dziesmas no 1967.gada Rolanda Kalniņa filmas „Elpojiet dziļi” kļuva tautā populārās par spīti tam, ka filma ilgi bija aizliegta un vēsturiskais ieraksts pirmo reizi oficiāli izdots tikai pirms dažiem gadiem kā daļa no Māra Čaklā autoralbuma „Stikla Saksofonists”. Stāstu par šo albumu vēl gaidām, kad izdosies apciemot Imantu Kalniņu un dziesmu izpildītāju Paulu Butkeviču, kuri uz Rīgu brauc ļoti reti. Vēl ir, protams, Kalniņa mūzika filmai „Pūt, vējiņi!” un Raimonda Paula „Vella Kalpi”, ko sākumā bija piedāvāts rakstīt Kalniņam, bet tas tomēr nenotika un pēdējā brīdī situāciju esot glābis un pieslēdzies Pauls.

Nākamā Rīgas Kinostudijas filma, kuras pamatā ir mūzika un galvenie varoņi ir mūziķi, bija Genādija Zemela „Vajadzīga soliste” (1984), kuras mūzikas autors ir Zigmars Liepiņš. Dziesmas no filmas tika izdotas arī platē, tomēr kompaktdisku ēras laikā šī mūzika savu pārizdošanu nav piedzīvojusi. Informācija uz plates, kuras autors ir A.Baumanis, vēstī, ka tā esot bijusi jaunā komponista debija kinomūzikas laukā, turklāt vispirms tapušas dziesmas un tikai pēc tam pati filma par kādas jauniešu grupas centieniem atkal savākties kopā, lai piedalītos konkursā Jūrmalā. Dziesmas izpilda ne vien Imants Vanzovičs, Mirdza Zīvere un Kaspars Dimiters, kuri darbojās Liepiņa grupā „Opus”, bet arī grupas „Līvi” („Amors-superzvaigzne”), „Dālderi” (Lielais, mazais pulkstenis”) un „Eolika” („Sikspārņa blūzs”). Dziesma „Bez puišiem nevar” ir pirmais hits, kurā dzirdam arī Laimas Vaikules balsi.

Par albumu stāstīs komponists Zigmars Liepiņš, kuram no savas tagadējās darba vietas - Latvijas Nacionālās Operas un Baleta, kur viņš ir valdes priekšsēdētājs, tikai jāpāriet pāri Kr. Barona ielai, lai nokļūtu „Radio NABA” studijā.