Ansambli “Manta” izveidoja Edgars Šubrovskis kopā ar grupas “Gaujarts” līderi Edgaru Mākenu pēc abu sadarbības šajā grupā. Bija pienācis laiks atkal spēlēt savas dziesmas, jo Šubrovska iepriekšējā grupa “Hospitāļu iela” jau kādu laiku bija beigusies, lai rastos kaut kas jauns. 2014.gadā iznāca pirmais “Mantas” albums, kas tika ierakstīts studijā “Bicycle Systems” pie “Dzeltenā pastnieka” Ingus Baušķenieka. Turpat pilnīgi analogā tehnikā (ierakstot un miksējot to magnetofona lentēs) tapis arī otrais albums “Karaliene Anna”. Noklausoties to no lentes neilgi pēc ierakstīšanas Baušķenieka dzīvoklī un studijā, kad izdošana vēl tikai plānojās, saprotams bija tikai tas, ka vadmotīvs ir dziesma “Karaliene Anna”, kas tad arī tika izraudzīts par albuma nosaukumu. Edgars Mākens ar klavierēm un ērģelēm, Raitis Viļumovs ar bungām, Oskars Upenieks ar sintezatoriem un visu dziesmu autors, ģitārists, basists un dziedātājs Edgars Šubrovskis ar savu it kā nesatricināmi relaksēto balsi ietin savos skaņu savītajos tīklos lēni, bet neglābjami. Ieskanoties katrai nākamajai dziesmai, bezmaz vai jāpiedzīvo vilšanās, ka tā neļauj atslābt kā jauna grāmatas lapaspuse, kas pēc pieveiktās iepriekšējās nodaļas izrādās nevis balta lapa, bet pilna ar vēl apgūstamu informāciju.

Gadījumi, kad pēc kāda mūzikas albuma pirmās noklausīšanās neko īsti nevari pateikt, mēdz būt dažādi. Citreiz uzreiz top skaidrs, ka šo albumu labprātīgi vairs nekad neklausīsies, bet citreiz saproti, ka vajadzīga atkārtota klausīšanās reize vai pat vairākas. Kaut ko uzrakstīt par “Karalieni Annu” ātri nevar, jo otro reizi to klausīties uzreiz pēc pirmās nemaz nav spēka – tik pamatīgs tas ir. Gan no izsmalcinātā muzikālā, gan tekstuālā piesātinājuma viedokļa. Ir jāiegulda darbs, līdz tas pievelk pavisam klāt tāpat kā zeme ar savu pievilkšanas spēku iereibušu vīru ievaddziesmā “Zīme” ar Žebera tekstu. „Grūts albums,” – pēc prezentācijas koncerta “Nabaklab” trāpīgi secināja Imants Daksis.

Piesaistot Katrīnu Neiburgu kā albuma dizaineri, kura to ietērpusi spokainās melno dzīru fotogrāfijās, un izdodot to divos tikpat melnos vinilos, no kuriem vienā ir klausāmā daļa „mājas lietošanai”, bet otrā – diskotēkas formāts ar diviem dejošanai piemērotiem gabaliem, kas arī atskaņoti tiek ar lielāku - 45. ātrumu, ir sasniegta perfekcija, un par tās īstenošanas iniciatīvu vislielākā atbildība gulstas uz Baušķenieka pleciem. Ansambļa “Manta” turpinājumu ierakstu formātā pēc tāda meistardarba kā “Karaliene Anna” iedomāties grūti. Ar to varētu būt piepildījies labākais skaista fināla scenārijs, un arī pati galvenā varone, kā vēstī tituldziesma, ir mirusi, kaut Šubrovskis jau nākamajā rindā atzīst, ka tādu patiesību nemaz negrib. Bet patiesība paliek tāda, kāda tā ir, mūsu iegribās noklausoties saltā vienaldzībā.

Studijā par albumu “Karaliene Anna” stāsta Edgars Šubrovskis.