Grupa, kurai dots ātrās palīdzības mašīnas vārds vācu valodā ar priedēkli DJ, patiesībā, ja kāds to vēl nezina, nav viens dīdžejs, kurš fiksējis albumā savas prasmes gaumīgi miksēt ierakstu fragmentus, paša radītas skaņas un pieaicinātu mūziķu dzīvo sniegumu, bet gan grupa, kas izveidota, lai piedalītos jauno grupu konkursā “Hadrons”, kur daži tās darboņi jau bija saņēmuši galveno balvu kā instrumentālās mūzikas grupas “Nē” dalībnieki. “DJ Krankenwagen”, gaumīgi spēlējoties ar dažādu stilu elementiem, medicīnas (daži patiešām strādā šajā sfērā) terminiem un mūzikas vēsturi, neslēpjot, ka savā mūzikā rupji un nekaunīgi kopē “Dzelzs vilku”, “Hospitāļu ielu”, Imantu Kalniņu, Ainaru Mielavu, tautasdziesmas, “The Prodigy”, “Satellites LV”, Johanu Sebastjanu Bahu un citus, kurus dēvē par rokenrola dieviem, konkursā “Hadrons” atkal plūca uzvarētāju laurus.

Te var vilkt paralēles ar grupu “Pērkons”, kas reiz astoņdesmitajos gados pēc vadītāja Jura Kulakova iniciatīvas izveidoja programmu par nolikumā pieprasīto jūras tēmu ar nolūku izgāzties kādā konkursā, bet arī uzvarēja. Drīz vien “DJ Krankenwagen” kļuva par Kulakova favorītiem un piedalījās kā viesi viņa naktī Ogrē, savukārt festivālā “Bildes” uzstājās kopā ar Edgaru Šubrovski. Divu dienu laikā pēc dalībnieka Staņislava Kuļikova iniciatīvas “DJ Krankenwagen” savu programmu, dodot tai pavisam vienkāršu, bet loģisku nosaukumu “Albums”, ierakstīja albumā “Hodila” studijā Valmierā, kas kļuvis par līdzīgu dokumentu kā grupas “Reigani” ieraksti, kad prasmīgi mūziķi atmet savus principus, kā vajadzētu, lai radītu “lielo mākslu”, un dara visu to, ko līdz šim uzskatījuši par tabu, kam, ja kaut kas tāds arī nemitīgi laužas ārā, jāpaliek aizkulisēs, un rezultāts ir fenomenāls ārtroka opuss tā labākajās tradīcijās. Jā, tur ir daudz joku, ko neieklausoties var uztvert kā muļķības, bet tās nav jēlas un nepamatotas kā reizēm grupām, kas sevi nolēmušas pasniegt kā joku grupas, lai uzjautrinātu cilvēkus ar visai ierobežotām prasībām par viņu patērētās izklaides kvalitāti.

Grupas līderis Linards Kalniņš aizraujas arī ar dažādu vēsturisku procesu pētniecību un kopā ar pārējiem “DJ Krankenwagen” dalībniekiem izveidojis unikālu plakātu ar Latvijas grupu karti plaušas formā, kur var izsekot dalībnieku kustībai starp tām. Linards arī izveidojis diagrammu, izsekojot, kādu gadu albumi vairāk vai mazāk tikuši apskatīti raidījumā “Zibens pa Dibenu”. Grupai bija arī prasība jeb lūgums jau notikušo albuma apskata raidījumu sarakstā piešķirt viņiem kārtas skaitli “73” (viņu skaitlis matemātiskā secībā nebija tālu no tā - “72”), sākumā kā līdzīgu piemēru minot grupu “Martas Asinis”, kam arī pēc ceturtā albuma iznāca sestais, pirms vēl bija iznācis piektais. Vēlāk Linards šādu vēlmi piešķirt “DJ Krankenwagen” šo kārtas skaitli, kas esot viņam mīļākais, pamatoja ar vēsturiskiem faktiem – 1873.gadā notika pirmie latviešu vispārīgie Dziesmusvētki, 1973. tika izdots “Pink Floyd” albums “Dark Side of the Moon”, un “73” ir īso klavieru taustiņu skaita standarts. Ar šo skaitli saistītos faktus viņš kolekcionējot, un to viņam esot ļoti daudz.

Radio NABA studijā viesojas Linards Kalniņš, kura runas plūdi nav apturami, lai pie vārda tiktu arī divi citi klātesošie – Mārtiņš Ennītis un Renāte Kalniņa.